samulsis
samulsis -ušais; s. -usi, -usī
1.Divd. → samulst.
2.Tāds, kas izjūt, pārdzīvo samulsumu. Mulss.
PiemēriTēvocis nesaka nekā. Viņš tikai raugās manī kā parādībā. Man pat šķiet, ka viņš ir izbijies un samulsis.
2.1.Tāds, kurā izpaužas samulsums.
PiemēriUn tad es redzu tik nežēlīgi skaidri, ka Harijs momentā sastomās, viņa sejā izplūst samulsis, neveikls smaids.
Avoti: 7-1. sējums