Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
samudžināt
samudžināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Mudžinot padarīt nekārtīgu, grūti atšķetināmu, iztaisnojamu (ko, piemēram, diegus, dzijas u. tml.). Nekārtīgi savīstīt (piemēram, drānu).
PiemēriSamudžināt pavedienu.
1.1.parasti divd. formā: samudžināts Būt novietotam tā, ka grūti orientēties (piemēram, par ceļu). Būt izveidotam, izvietotam nepārdomāti, juceklīgi (piemēram, par apbūvi).
PiemēriSamudžinātās vecpilsētas ieliņas.
2.Nevajadzīgi sarežģīt, padarīt grūti uztveramu, izprotamu (sabiedrisku parādību, arī darbību, norisi u. tml.).
PiemēriBirokrātiski samudžināt darba jautājumus.
2.1.Padarīt nevajadzīgi sarežģītu, samākslotu, arī juceklīgu (mākslas darbu, tā atsevišķos elementus).
PiemēriIebildumus rada stāsta.. pārāk samudžinātais, cilpainais sižeta pavediens, kas liek domāt par zināmu samākslotību..
2.2.Radīt nevajadzīgas problēmas, sarežģījumus u. tml., padarot grūti panesamu (dzīvi, attiecības).
Piemēri..viņa negaidītā vaļsirdībā bija izstāstījusi savu negaro, bet visai samudžināto dzīvi.
Avoti: 7-1. sējums