1.Audums ar ļoti blīvu, smalku, īsu plūksnu labajā pusē.
PiemēriSamta kleita.
Piemēri
Samta kleita.
Samta lentīte.
Tērpties zīdā un samtā.
Džudīte: Cik tu esi skaists, tētiņ! Kādas greznas drēbes. Tādas es nemaz neesmu redzējusi. Vai tas ir samts? - Šekspīrs: Ja, bērns! Šīs drēbes es valkāju par zīmi, ka kalpoju karalienei.
Kristīne varētu jau šovakar sēdēt operā, ložas kastē, kuras malas apsistas ar sarkanu samtu, un skatīties baletu..
Laiku pa laikam viņš uzvelk samta žaketi, iesien kaklā modernu tauriņu.
sal...vējš.. ir silts kā dūnas un maigs kā samts.
pārn.Kapi ir veci. Arī uz krustiem un kapakmeņiem šur un tur klājas sūnas brūnzaļais samts, tiekdamies nodzēst visus uzrakstus.
pārn...paegļiem skuju kamzoļa zaļais samts kļuvis brūns, nedzīvs.
1.1.ģen.: samta, adj. nozīmēTāds, kas ir līdzīgs šādam audumam. Samtains.
PiemēriTauriņa samta spārni.
Piemēri
Tauriņa samta spārni.
..Minka bija nežēlīgs zvērēns. Samta ķepas slēpa plēsīgus nagus..
Pieneņziedi nemaz nepaspēj atvērties, palūkoties saulē, parotaļāties ar brūno samta kameni vai līksmo spāri..
Nikni riedams, tas [kucēns] lēkāja ap Ziedaļu, bet vajadzēja tik tai pabolīt savas lielās samta acis.., kad Krančelis aizdiedza..
Vienos ratos sēdēja skaista meitene, lūpiņas pavērusi. Man tā vien likās - viņa gribēja, lai redzētu tās samta smaidu un baltos zobus.