Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
vazaņķis
vazaņķis -ķa, v.
vazaņķe -es, dsk. ģen. -ķu, s.; sar.; niev.
1.Klaidonis.
PiemēriPašlaik tik netīrs - Salenieks izskatoties pēc vazaņķa, saulesbrāļa...
2.Netikls, izlaidīgs cilvēks.
Piemēri«Vai man nav diezgan godīgu meiču, ar ko iet, nekā ar tādu vazaņķi.»
Avoti: 8. sējums