vāvulīgs
vāvulīgs -ais; s. -a, -ā
vāvulīgi apst.
vāvuļīgs -ais; s. -a, -ā
vāvuļīgi apst.; sar.
Pļāpīgs.
PiemēriIepazinās [zēns] ar vāvulīgu, džinsos ģērbušos gaišmati no kaimiņu vidusskolas.
- Iepazinās [zēns] ar vāvulīgu, džinsos ģērbušos gaišmati no kaimiņu vidusskolas.
- ..viņam nepatika vāvuļīgais un dzīvē neauglīgais Maldonis..
- Balss viņam nebija slikta,.. bet priekšnesuma veids vāvulīgs un repertuārs vienveidīgs.
Avoti: 8. sējums