vazaņķis
vazaņķis -ķa, v.
vazaņķe -es, dsk. ģen. -ķu, s.; sar.; niev.
1.Klaidonis.
PiemēriPašlaik tik netīrs - Salenieks izskatoties pēc vazaņķa, saulesbrāļa...
- Pašlaik tik netīrs - Salenieks izskatoties pēc vazaņķa, saulesbrāļa...
- Valdonīgi [sētnieks].. deva vazaņķim padomu žigli vākties turp, no kurienes nācis.
2.Netikls, izlaidīgs cilvēks.
Piemēri«Vai man nav diezgan godīgu meiču, ar ko iet, nekā ar tādu vazaņķi.»
- «Vai man nav diezgan godīgu meiču, ar ko iet, nekā ar tādu vazaņķi.»
- Osiene klausījās.. Tad.. atkliedza bez balss: «Mums nav visas vazaņķes jālasa pa krūmiem un jāved mājās! Nu lai taču viņa slīcinās nost, lai viņa pakaras, pirms vēl tas bandu bērns nācis pasaulē..»
Avoti: 8. sējums