Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
kapuce
kapuce -es, dsk. ģen. -ču, s.
Atpakaļ atmetama, pie mēteļa apkakles piestiprināta galvassega. Zem zoda sastiprināma cepure (sievietēm, bērniem), kas cieši aptver galvu, brīvu atstājot tikai sejas daļu.
PiemēriSilta kapuce.
Avoti: 4. sējums