kapuce
kapuce -es, dsk. ģen. -ču, s.
Atpakaļ atmetama, pie mēteļa apkakles piestiprināta galvassega. Zem zoda sastiprināma cepure (sievietēm, bērniem), kas cieši aptver galvu, brīvu atstājot tikai sejas daļu.
PiemēriSilta kapuce.
- Silta kapuce.
- Kažokādas kapuce.
- Piepogājama kapuce.
- Vējjaka ar kapuci.
- Viņš uzvilka lietusmēteli, pārmauca cepurei pāri kapuci..
- Bārdām bija mētelis ar kapuci, šauras, melnas bikses un kurpes ar biezu zoli.
- Skaidrīte apvelk melno, vatēto mētelīti ar trušādas aprocēm un apkaklīti, uzliek galvā zilu kapuci, kas aizsedz ir ausis, ir kaklu.
- pārn. ..debesis pletās kā zils, zvaigžņots lietussargs pāri melnām cepurēm: smailajām egļu kapucēm un priežu sprogainajām aitādas ausenēm.
Avoti: 4. sējums