Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
kāpuļot
kāpuļot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.; reti
1.Kāpelēt1.
PiemēriPa sastrēguma kokiem [baļķus pludinot] jau kāpuļoja trīs vīri ar garos kātos iestiprinātiem ķekšiem rokās.
2.Kāpelēt2.
PiemēriSāka [bērni] kāpuļot pa brīnumpupu zariem uz augšu, paši augdami līdzi brīnuma pupām..
Avoti: 4. sējums