nejēdzīgs
nejēdzīgs -ais; s. -a, -ā
nejēdzīgi apst.
1.Tāds, kam nav nekādas jēgas, nozīmes. Arī aplams.
PiemēriBēga [Ēvalds] no savas līdzšinējās negarās, bet nejēdzīgās dzīves, bēga no tās dienas, kad augstskolas uzņemšanas pārbaudījumos izkrita vēsturē..
1.1.Tāds, kam nav saprātīga pamatojuma.
PiemēriNejēdzīgs rīkojums.
1.2.Neprasmīgs, arī muļķīgs, aplams (par rīcību, darbību).
PiemēriBriedē apskatīja noņemto spoli. Kas gan varēja būt tik nejēdzīgi tinis - vietām pavisam vaļīgi, tad atkal pierāvis diegu tik cieši, ka tas iegriezās vaļīgajā tinumā?
2.Tāds, kas, piemēram, sava nesaskanīguma, nesakarīguma dēļ izraisa nepatiku, pretīgumu.
PiemēriNejēdzīga klaigāšana.
2.1.Riebīgs, pretīgs.
Piemēri..[slimība] viņus mocīja tā, ka daži pat nomira, bet citiem uz miesas palika nejēdzīgas rētas.
2.2.Neglīts, bezgaumīgs.
PiemēriNejēdzīgs uzvalks.
3.Tāds, kas neatbilst noteiktām prasībām, normām. Arī nemērķtiecīgs.
PiemēriAutobuss gadījās nejēdzīgs, aukstums vilka pa visneiedomājamākām vietām..
3.1.Nekrietns, ļauns (piemēram, par darbību, rīcību).
PiemēriŠobrīd viņš juta, ka Valdim grib nodarīt pāri, izspēlēt ar viņu nejēdzīgu joku, tik nejēdzīgu, ka bail līdz galam izdomāt...
4.apst.; sar. Ļoti, pārlieku (parasti par ko nevēlamu, nepatīkamu).
Piemēri«Laikam esmu nejēdzīgi vārgs, ja man no tā [ziedu aromāta] reibst,» nodomāja atkal cilvēks tumsā..
Avoti: 5. sējums