nejēdzīgs
nejēdzīgs -ais; s. -a, -ā
nejēdzīgi apst.
1.Tāds, kam nav nekādas jēgas, nozīmes. Arī aplams.
PiemēriBēga [Ēvalds] no savas līdzšinējās negarās, bet nejēdzīgās dzīves, bēga no tās dienas, kad augstskolas uzņemšanas pārbaudījumos izkrita vēsturē..
- Bēga [Ēvalds] no savas līdzšinējās negarās, bet nejēdzīgās dzīves, bēga no tās dienas, kad augstskolas uzņemšanas pārbaudījumos izkrita vēsturē..
- ..viņš nežēlīgi un nejēdzīgi šķieda savu skolas gadu dārgo laiku, bezmērķīgi.. «dauzoties» pa ielām..
1.1.Tāds, kam nav saprātīga pamatojuma.
PiemēriNejēdzīgs rīkojums.
- Nejēdzīgs rīkojums.
- Kādā cēlā sašutumā viņa.. pretojas nejēdzīgajam apvainojumam par svešas naudas piesavināšanos!
- «Atdod naudu un visu, kas tev klāt!» pavēlēja tas, kuram rokā bija baterija. Mirdza sēdēja kā sastingusi. «Vai tiešām nejēdzīgās baumas [par bandītiem] ir īstenība?»
- Didzim pēkšņi šķita tik nejēdzīgs, tik smieklīgs Anitas strupais jautājums un viņa paša kokainā atbilde.
1.2.Neprasmīgs, arī muļķīgs, aplams (par rīcību, darbību).
PiemēriBriedē apskatīja noņemto spoli. Kas gan varēja būt tik nejēdzīgi tinis - vietām pavisam vaļīgi, tad atkal pierāvis diegu tik cieši, ka tas iegriezās vaļīgajā tinumā?
- Briedē apskatīja noņemto spoli. Kas gan varēja būt tik nejēdzīgi tinis - vietām pavisam vaļīgi, tad atkal pierāvis diegu tik cieši, ka tas iegriezās vaļīgajā tinumā?
- Cik gan.. viņi [celtnieki] nejēdzīgi izturas pret būvmateriālu ražotāju darbu!.. būvlaukumos tos met, sviež un gāž kā laukakmeņus.
2.Tāds, kas, piemēram, sava nesaskanīguma, nesakarīguma dēļ izraisa nepatiku, pretīgumu.
PiemēriNejēdzīga klaigāšana.
- Nejēdzīga klaigāšana.
- ..[jauneklis] metās pie patafona un sāka spēcīgi griezt rokturi. Izlauzās nejēdzīga čerkstoņa. Kāds pasteidzās plati noņemt.
- ..svētdienā resns kungs melnā talārā kādā nejēdzīgā izloksnē kārpījās un šķendējās no [baznīcas] kanceles..
- Vecā koka māja sadrebēja, brīkšķis iznāca gaužām nejēdzīgs, bet ar vēl nejēdzīgāku troksni tūlīt atsprāga kādas durvis..
2.1.Riebīgs, pretīgs.
Piemēri..[slimība] viņus mocīja tā, ka daži pat nomira, bet citiem uz miesas palika nejēdzīgas rētas.
- ..[slimība] viņus mocīja tā, ka daži pat nomira, bet citiem uz miesas palika nejēdzīgas rētas.
- Cilda ievilka plaušās rūgteno «Rīgas» [cigaretes] dūmu un sāka klepot. Kā šie vīrieši var ciest kaut ko tik nejēdzīgu?
2.2.Neglīts, bezgaumīgs.
PiemēriNejēdzīgs uzvalks.
- Nejēdzīgs uzvalks.
- Nejēdzīga cepure.
- Ģērbties nejēdzīgi.
- ..Terēze ar nejēdzīgo parūku stāv.. Trakoti jocīgi!
3.Tāds, kas neatbilst noteiktām prasībām, normām. Arī nemērķtiecīgs.
PiemēriAutobuss gadījās nejēdzīgs, aukstums vilka pa visneiedomājamākām vietām..
- Autobuss gadījās nejēdzīgs, aukstums vilka pa visneiedomājamākām vietām..
- Nākamo dienu es aizvadīju pavisam nejēdzīgi: neviens darījums man īsti neveicās..
3.1.Nekrietns, ļauns (piemēram, par darbību, rīcību).
PiemēriŠobrīd viņš juta, ka Valdim grib nodarīt pāri, izspēlēt ar viņu nejēdzīgu joku, tik nejēdzīgu, ka bail līdz galam izdomāt...
- Šobrīd viņš juta, ka Valdim grib nodarīt pāri, izspēlēt ar viņu nejēdzīgu joku, tik nejēdzīgu, ka bail līdz galam izdomāt...
4.apst.; sar. Ļoti, pārlieku (parasti par ko nevēlamu, nepatīkamu).
Piemēri«Laikam esmu nejēdzīgi vārgs, ja man no tā [ziedu aromāta] reibst,» nodomāja atkal cilvēks tumsā..
- «Laikam esmu nejēdzīgi vārgs, ja man no tā [ziedu aromāta] reibst,» nodomāja atkal cilvēks tumsā..
- Viņš atrauj vaļā augsto apkaklīti - tā nejēdzīgi karsē un spiež kaklu..
- «Bērnībā un agrā jaunībā biju nejēdzīgi kautrīgs.»
Avoti: 5. sējums