valoda
valoda -as, s.
1.Artikulētu zīmju sistēma – cilvēku sazināšanās un domāšanas līdzeklis.
PiemēriValodas izcelšanās.
- Valodas izcelšanās.
- Valodas komunikatīvā funkcija.
- Valodas nominatīvā funkcija.
- Apmēram pusotra gada vecumā bērnam sāk veidoties valoda, tāpēc mātei jācenšas ar bērnu daudz runāt, rādīt un nosaukt priekšmetus, veicinot bērna valodas attīstību.
- Ar valodas starpniecību.. katram cilvēkam ir iespējas izmantot visas cilvēces uzkrāto pieredzi, kas iegūta daudzu paaudžu laikā.
- Valoda - darbarīks, kas nepieciešams jebkuras nozares speciālistam un vispār jebkuram cilvēku sabiedrības loceklim.
1.1.Zīmju sistēma (parasti mākslīgi radīta, formāla), ko izmanto sazināšanās procesā, informātikā u. tml.
Piemēri..viņš [svešinieks] nerunāja latviski. Beigās Grīntāls ar zīmju valodas palīdzību izzināja tik daudz, ka laivā ne vairāk kā septiņus cilvēkus varot uzņemt.
- ..viņš [svešinieks] nerunāja latviski. Beigās Grīntāls ar zīmju valodas palīdzību izzināja tik daudz, ka laivā ne vairāk kā septiņus cilvēkus varot uzņemt.
- ..šāvējs [mednieks] aizmirsis pareizo taures valodu un nu maldina biedrus, aicinādams uz priekšu, kad medījums jau izskrējis no masta..
- Matemātiskā loģika, ievedot jēdzienu un operāciju apzīmēšanai matemātiskus simbolus, savām konstrukcijām lieto formulu valodu.
- pārn. Paburzi tumsā vissīkāko zariņu, tas smaržas valodā pateiks, kas viņš ir.
1.2.Savstarpējo signālu kopums (skaņas, ķermeņa pozas, izturēšanās veidi u. tml.), kas radies kādai dzīvnieku sugai evolūcijas procesa.
PiemēriLai sazinātos cits ar citu, dzīvnieki izmanto visdažādākos sazināšanās līdzekļus - gan skaņu signālus, gan «barības dejas» (bites), gan ķīmisko valodu (bites un skudras).
- Lai sazinātos cits ar citu, dzīvnieki izmanto visdažādākos sazināšanās līdzekļus - gan skaņu signālus, gan «barības dejas» (bites), gan ķīmisko valodu (bites un skudras).
- Vispār ņemot, dzīvnieku valodai piemīt sugu specifika: līdzīgs sazinās ar līdzīgu.
2.Skaņu un leksiski gramatisko līdzekļu sistēma, kas kopīga, piemēram, nācijai, tautībai.
PiemēriLietuviešu valoda.
- Lietuviešu valoda.
- Senprūšu valoda.
- Angļu valoda.
- Ukraiņu valoda.
- Ģermāņu valodas.
- Somugru valodas.
- Irāņu valodas.
- Radniecīgas valodas.
- Valodas attīstības ciltskoka teorija.
- Valodas sistēmiskums.
- Valodas sintaktiskā sistēma.
- Valodas stilistiskie izteiksmes līdzekļi.
- Valodas prakse.
- Pārtulkot tekstu citā valodā.
- Baltu valodas kopā ar slāvu, indoirāņu, armēņu, albāņu, grieķu.. u. c. valodām veido indoeiropiešu valodu saimi.
- Skalbes dzejā, pasakās latviešu valoda guvusi tīru, vienkāršu veidu.
- Valoda bez tautas, kas to runā, Tikai strauts, ko it kā tuvu dzirdi, Tikai braucējs miglas ceļa dunā, Ausu galus skar, bet neskar sirdi.
- ..skolotājs Līcītis.. slēpa latviešu grāmatas kabatā, kad nāca klasē iekšā un gāja ārā. Bet cik dārgs mums, skolēniem, bija katrs vārdiņš, ko paslepus no viņa dzirdējām mātes valoda!
- Rakstu valoda ir tā forma, kurā informācija visdažādākajās dzīves nozarēs tiek uzkrāta, saglabāta un nodota laikabiedriem, kā arī turpmākajām paaudzēm.
Stabili vārdu savienojumiDzimtā valoda. Fleksīvā valoda.
- Dzimtā valoda — Valoda, kuru cilvēks iemācījies agrā bērnībā.
- Fleksīvā valoda — val. Valoda, kurā ir fleksija.
- Ģenealoģiskā valodu klasifikācija — val. Valodu klasifikācija pēc to radniecības.
- Klasiskās valodas — Sengrieķu un latīņu valoda.
- Mācēt (kādu) valodu — Prast (kādu) valodu.
- Mātes valoda — Valoda, kuru cilvēks iemācījies agrā bērnībā. Dzimtā valoda.
- Mirusī valoda — Valoda, ko kāda tauta, cilts u. tml. vairs neizmanto par sazināšanās līdzekli.
- Monosillabiska valoda — val. Valoda, kurā ir tikai vienzilbes vārdi.
- Polisintētiskās valodas — val. Valodas, kurās raksturīgas izteikuma veida vienības, ko veido, saistot dažāda tipa semantiskus elementus.
- Rakstu valoda — 1.val. Valodas rakstveida attēlojums, kas ietver noteiktu grafikas, alfabēta, ortogrāfijas un interpunkcijas sistēmu.2. Izkopta, normēta valodas rakstības forma.
- Runas valoda — val. Valodas forma, kam raksturīgi ar skaniskiem līdzekļiem veidoti izteikumi.
- Valodas kultūra — 1.val. Atbilstība valodas, parasti literārās valodas, normām.2. Valodniecības nozare, kas pētī, nosaka, sistematizē valodas, parasti literārās valodas, normas.
- Valodas norma — val. Vēsturiski un sociāli nosacīts valodas elementa variants, kas apzināti izvēlēts noteiktā literārās valodas attīstības periodā un nostiprinājies valodas praksē.
- Valodas vārdu (arī vārdu krājuma, leksikas) pamatfonds — Valodas vārdu krājuma daļa, ko izmanto, lai apzīmētu ar valodas lietotāju dzīvi visciešāk saistītos priekšmetus un parādības.
- Valodu cilts — novec. Valodu saime.
- Valsts valoda — Valoda, kas valstī ar likumu pasludināta par īpašā valsts aizsardzībā esošu un tiek izmantota likumdošanā, lietvedībā, tiesvedībā u. tml.
2.1.Attiecīgais mācību priekšmets.
PiemēriRēķināšanu un vācu valodu mums mācīja skolas pārzinis Švalbe..
- Rēķināšanu un vācu valodu mums mācīja skolas pārzinis Švalbe..
- ..manā liecībā starp piecniekiem latviešu valodas trijnieks bija vienīgais nejaukais pīlēns.
3.Īpašs šādas sistēmas veids, kam piemīt savi raksturīgi izteiksmes līdzekļi.
PiemēriRakstnieka valoda.
- Rakstnieka valoda.
- Daiļdarba valoda.
- Dzejas valoda.
- Episkajam stāstījumam un tēlojumam piemērotāka ir prozas valoda, jo tajā elastīgāk spēj atspoguļoties tēloto personu un autora valodas daudzveidīgās nianses..
- Atceros - pirmo rīmi daudzmaz saistītā valodā uzrakstīju pēc trofeju filmas «Karmena» noskatīšanās.
- Zinātniskās valodas īpatnība ir lietišķums, precizitāte, vispārīgums, bezpersoniskums..
- ..literārā valoda.. ir saistīta ar valodas normu..
- ..sarunu valodai piemīt stilistiski pazemināts, vienkāršāks, ikdienišķāks, brīvāks, dažkārt arī familiārs.. skanējums.
Stabili vārdu savienojumiLiterārā valoda. Sarunu valoda.
- Literārā valoda — Apzināti izkopta un normēta valodas forma.
- Sarunu valoda — Sarunvaloda.
3.1.Māksliniecisko izteiksmes līdzekļu, zīmju kopums, piemēram, teātra, kino, tēlotājā mākslā.
PiemēriMākslas tēlu valoda.
- Mākslas tēlu valoda.
- ..Eduards Smiļģis.. centās veidot tādu skatuves valodu, kas atbilst Raiņa filozofiski romantiskajai dramaturģijas ievirzei, formas savdabībai.
- Komponists izvēlējās sižetus, kas prasīja liesmainu, kaislīgu mūzikas valodu.
- Māksliniecisko izteiksmes līdzekļu izvēlē Pēteris Upītis nav tik noturīgs, lai gan grafiskās valodas gleznieciska interpretācija ir viņa daiļrades rokraksta nemainīga pamatiezīme.
4.Runas akts, darbība. Arī runas spēja.
PiemēriValodas traucējumi.
- Valodas traucējumi.
- Dzirdot saimnieces valodu, Natei steidzās pretī vistas, zosis un tītari, kūtī iekviecās sivēni..
- Pētersonam apraujas pusvārdā valoda, un viņš sviež šauteni pie vaiga, jo miglā dzird nākam no ienaidnieka puses smagus soļus..
- ..Kārtēnu Pipars sācis valodu raustīt un uztraukumā rausta vēl šodien.
- Jā, nu gan mana kārtīgā [māsa] Rita pazaudēs valodu!
- Kad vīri aizvēra pārsteigumā paplestās mutes, pirmais valodu atguva Vasara.
Stabili vārdu savienojumi(Pa)zaudēt valodu.
- (Pa)zaudēt valodu — Pēkšņi nespēt vairs parunāt (piemēram, uztraukumā, bailēs).
- Atgūt valodu (arī runas spējas) — Spēt atkal parunāt.
- Laist valodu (arī valodiņu, runu) — novec. Runāt.
- Raustīt valodu — Stostīties.
- Valoda (arī balss) aizkrīt idioma — Saka, ja uz neilgu laiku zūd spēja runāt vai dziedāt.
- Valoda ķeras — Saka, ja runā ar grūtībām, negribēti vairākas reizes atkārtojot vienu un to pašu skaņu, skaņu grupu.
4.1.Runas darbības forma, izteiksme u. tml.
PiemēriUztraukta valoda.
- Uztraukta valoda.
- Ilga atceras.. krustmātes Līnas rāmo, nesteidzīgo valodu..
- ..viņa strauja, raiti plūstoša valoda mazliet atgādināja dzīvespriecīga tetera sparīgo rubināšanu.
- ..Naktssargs savukārt valodā žēlā, Aiz uzpurņa turēdams, palīgu [suni] labina.
4.2.Runas darbības jēdzieniskais saturs, jēga.
PiemēriRunāt skaidru valodu.
- Runāt skaidru valodu.
- Viena valoda un doma visiem trijiem: kā visātrāk pārvarēt vācu žogu jostu.. Vienu un to pašu runā vecais pulkvedis ar saviem pavadoņiem..
- «..Lausa kungs ir mākslinieks, un viņa garam vajag brīvības.» - «Tādu valodu es no jums negaidīju..»
- «Nu labi, labi,» es nodomāju. «Drīz vien viņš runās citādu valodu.»
Stabili vārdu savienojumiRunāt atklātu valodu. Runāt citādu valodu.
- Runāt atklātu valodu idioma — Būt par pierādījumu. Atspoguļot patiesību.
- Runāt citādu valodu — Runāt ko citu nekā iepriekš.
5.parasti dsk. Saruna.
PiemēriValodas kļūst dzīvākas.
- Valodas kļūst dzīvākas.
- Ielaisties valodās.
- Krusttēvs visādi mēļoja, jo viņš mīlēja jautras valodas, iemezdams pa vidām arī man pa jautājumam.
- ..pēc brīža sēdējām pie galda un ēdām. Valodas lāgā neraisījās, mēs vēl bijām izskanējušo dziesmu varā.
- «Vai nav drusku par aukstu? Ir jau rudens,» Indra sacīja, lai uzturētu valodu.
Stabili vārdu savienojumi
- (Pa)griezt (arī (pa)vērst) valodas (arī sarunu) uz citu pusi idioma — (pār)mainīt sarunas tematu, piemēram, pievērsties citam jautājumam.
6.dsk. Tas, par ko runā, ko apspriež plašāks cilvēku kopums. Baumas, tenkas.
Piemēri..kad valodas par Edgara palaidnīgo dzīvi sāka izplatīties, Kristīne atkal bija vienīgā, kura tām neticēja..
- ..kad valodas par Edgara palaidnīgo dzīvi sāka izplatīties, Kristīne atkal bija vienīgā, kura tām neticēja..
- ..valodas klīda, un valodām piemīt nelāga īpašība ietekmēt sabiedrību arī tad, ja runāšana ir vienīgi tenkas, kam nav nekāda pamata.
- Māte: Tu zini, ja cilvēks nonāk valodās, tad draugi un draudzenes kļūst atturīgi.
Stabili vārdu savienojumi
- (No)nākt (arī nokļūt, iekļūt, krist) ļaužu valodās (arī mēlēs) — Kļūt par pārrunu objektu, tikt aprunātam.
- Izkulties no valodām idioma — sar. Izvairīties no aprunāšanas.
- Valodas nēsāt idioma — Tenkot.
Stabili vārdu savienojumi(At)rast kopīgu valodu. Acu valoda. Meklēt kopīgu valodu. Puķu valoda. Runāt dažādās valodās.
- (At)rast kopīgu valodu idioma — Saprasties.
- Acu valoda — Tas, ko pauž acu, sejas izteiksme.
- Meklēt kopīgu valodu idioma — Censties saprasties.
- Puķu valoda — 1. Kāda indivīda valodas līdzekļu lietojums, parasti, ar pārmainītām vārdu nozīmēm.2. Zīmju kopums, kurā zīmes funkcijā izmanto ziedus.
- Runāt dažādās valodās idioma — Sarunās nesaprast, pārprast vienam otru, citam citu.
- Šķilt valodu idioma — Ļoti veikli, arī asprātīgi runāt.
Avoti: 8. sējums