valodniecība
valodniecība -as, s.; parasti vsk.
Zinātne, kas pētī valodu, tās īpašības, uzbūvi, funkcionēšanu un attīstību.
Piemēri.
- .
- Vispārīgā valodniecība.
- Sinhroniskā (arī statiskā) valodniecība.
- Diahroniska valodnīcība.
- Salīdzināmi vēsturiskā valodniecība.
- Deskriptīvā valodniecība.
- Strukturālā valodniecība.
- Funkcionālā valodniecība.
- Matemātiskā valodniecība.
- Valodniecības nozarē starptautisku ievērību ieguvuši akadēmiķa J. Endzelīna pētījumi baltu filoloģijā.
- ..patika tā valodniecības nozare, ko sauc par etimoloģiju, bet jo sevišķi toponīmija, dažādu ģeogrāfisko nosaukumu izcelsmes meklējumi un skaidrojumi.
- Viņa [V. Urbuša] pētniecības darbs ietiecas divos valodniecības nozarojumos - etimoloģijā un vārddarināšanā..
Avoti: 8. sējums