valodot
valodot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.
1.Runāt, risināt sarunas (par ko).
Piemēri«Varēja neiet [uz muižu klaušās] nemaz,» iemeta starpā Liene. «Saimnieku par to neviens nekūkotu!» - «Ko nu vairs valodot,» nopūtās vecā Ilze.
- «Varēja neiet [uz muižu klaušās] nemaz,» iemeta starpā Liene. «Saimnieku par to neviens nekūkotu!» - «Ko nu vairs valodot,» nopūtās vecā Ilze.
- Mākslas mīlētāju bars raiti valodoja, nams murdēja un dunēja..
- pārn. Tam [vakarlēpim] vairs naktīs miega nekāda. Sāka dziedāt, labi dziedāt neprazdams, tikai tā mīļi valodoja, it kā sauktu kādu, it kā lūgtos.
1.1.trans.
Piemēri..rūpnīcā valodo, ka direktors drīz iešot pensijā un kandidāts šim amatam tālu nebūšot jāmeklē.
- ..rūpnīcā valodo, ka direktors drīz iešot pensijā un kandidāts šim amatam tālu nebūšot jāmeklē.
- Pastnieces strādāja, šo to valododamas, taču Dzidris neiesaistījās sarunās..
Avoti: 8. sējums