valodot
valodot -oju, -o, -o, pag. -oju; intrans.
1.Runāt, risināt sarunas (par ko).
Piemēri«Varēja neiet [uz muižu klaušās] nemaz,» iemeta starpā Liene. «Saimnieku par to neviens nekūkotu!» - «Ko nu vairs valodot,» nopūtās vecā Ilze.
1.1.trans.
Piemēri..rūpnīcā valodo, ka direktors drīz iešot pensijā un kandidāts šim amatam tālu nebūšot jāmeklē.
Avoti: 8. sējums