Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
Puķu valoda
Puķu valoda
1.Kāda indivīda valodas līdzekļu lietojums, parasti, ar pārmainītām vārdu nozīmēm.
PiemēriViņš bieži runāja mīklainā puķu valodā; kas viņu pazina tuvāk, tie saprata, ko viņš gribējis teikt..
  • Viņš bieži runāja mīklainā puķu valodā; kas viņu pazina tuvāk, tie saprata, ko viņš gribējis teikt..
  • Puķu valoda paliek vēl tā, ar kuras starpniecību kādu klajāku vārdu [krājumā «Dunduri»] var pasacīt, un cenzors tad var izlikties īsto nodomu nesaprotam.
2.Zīmju kopums, kurā zīmes funkcijā izmanto ziedus.