nemīlams
nemīlams -ais; s. -a, -ā
nemīlami apst.
1.Nol. divd. → mīlēt.
2.Tāds, pret kuru neizjūt mīlestību.
PiemēriNemīlams dzīvesbiedrs.
- Nemīlams dzīvesbiedrs.
- Nemīlama māsa.
- Viņa uzskata, ka meistarība - tā ir gan spēja dzīvot uz skatuves sev tuvā, mīlamā tēlā, gan prasme atveidot nemīlamo.
2.1.Tāds, kas piemīt cilvēkam, pret kuru neizjūt mīlestību.
PiemēriNemīlama balss.
- Nemīlama balss.
- Katra mana miesas šūniņa un katra asins pilīte tvīka pēc Italo, bet man pieskārās [vīra] nemīlamas lūpas.
2.2.Tāds, kas nesagādā patiku, prieku.
PiemēriNemīlams darbs.
- Nemīlams darbs.
- Nemīlama pilsēta.
Avoti: 5. sējums