nemīlams
nemīlams -ais; s. -a, -ā
nemīlami apst.
1.Nol. divd. → mīlēt.
2.Tāds, pret kuru neizjūt mīlestību.
PiemēriNemīlams dzīvesbiedrs.
2.1.Tāds, kas piemīt cilvēkam, pret kuru neizjūt mīlestību.
PiemēriNemīlama balss.
2.2.Tāds, kas nesagādā patiku, prieku.
PiemēriNemīlams darbs.
Avoti: 5. sējums