mīlēt
mīlēt mīlu, mīli, mīl, pag. mīlēju; trans.
1.Izjust mīlestību (1).
PiemēriMīlēt šo sievieti bija viņa liktenis.. Viņš bija ar mieru solīt visu.., lai varētu būt kopā, lai varētu skatīt, lai varētu runāt..
2.Izjust mīlestību (2).
PiemēriMīlēt tēvu.
Stabili vārdu savienojumiMīlēt sevi.
3.Būt tādam, kam ir (parasti pastāvīga) nepieciešamība, vajadzība, arī tieksme (pēc kā).
PiemēriMīlēt siltumu.
3.1.sar. Ar labpatiku lietot (ko).
Piemēri«Ja jūs mīlat kafiju - labiem viesiem man ir laba kafija.» Sunepu pavadīja Annijas smaids.
3.2.savienojumā ar verba nenoteiksmi. Būt tādam, kas ar labpatiku, bieži dara (ko). Arī mēgt.
PiemēriRunāt daudz viņš [vectēvs] nemīlēja.
Avoti: 5. sējums