mīlība
mīlība -as, s.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → mīlīgs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriViņš skatās uz Baibu ar tik labvēlīgi piedodošu mīlību kā māte uz savu trīsgadīgo bērnu.
- Viņš skatās uz Baibu ar tik labvēlīgi piedodošu mīlību kā māte uz savu trīsgadīgo bērnu.
- «Tu rīkojies izcili saprātīgi,» uzzinājis par kāzām, kāds paziņa nebija slēpis savus uzskatus. «Medicīnas māsiņām krūtīs pukst žēlsirdības un mīlības pārpilna sirds..»
- «Cik jums gadu?» vecītis ar pabiklu mīlību uzrunāja Emīliju.
- pārn. Un Gauja atsien savu putu šalli - Nu, pati mīlība, nu, pati mērenība..
2.novec. Mīlestība1.
Piemēri«..Lapas Mārtiņš zina, kas tautai šais laikos vajadzīgs. Pacilāts prāts tēvijas mīlestībai un saldas mīlības jušanas.»
- «..Lapas Mārtiņš zina, kas tautai šais laikos vajadzīgs. Pacilāts prāts tēvijas mīlestībai un saldas mīlības jušanas.»
Avoti: 5. sējums