mīlestība
mīlestība -as, s.
1.Intīmas, dziļas un noturīgas pozitīvas jūtas (parasti mijiedarbībā ar dzimumtieksmi), kas vērstas uz konkrētu pretējā dzimuma cilvēku un kas rosina indivīdu pilnveidot sevi, darboties šī cilvēka labā.
PiemēriVīrieša mīlestība.
Stabili vārdu savienojumiAtklāt mīlestību.
1.1.ģen.: mīlestības, adj. nozīmē Tāds, kurā attēlotas šādas jūtas (parasti par daiļdarbu, skaņdarbu).
PiemēriMīlestības dzejoļi nav vajadzīgi tiem, kas nekad nav mīlējuši, kas nemīl vai kas allaž baidīsies no šī tomēr ļoti atbildīgā pienākuma.
1.2.ģen.: mīlestības, adj. nozīmē Tāds, kura saturs atspoguļo šādas jūtas.
PiemēriMīlestības vārdi.
1.3.pārn. Cilvēks, kas izraisa šādas jūtas.
PiemēriValda tūlīt ģērbs kleitu mugurā un ies atkal tikties ar savu nesen iepazīto jauno cilvēku, kurš atkal nebūs viņas mīlestība.
2.Intīmas, dziļas un noturīgas pozitīvas jūtas, kas vērstas, piemēram, uz kādu cilvēku, cilvēku grupu, vai arī uz kādu indivīdam nozīmīgu parādību un kas rosina viņu pilnveidot sevi, darboties šī cilvēka, cilvēku grupas, parādības labā. Arī dziļa sirsnība, draudzība, interese.
PiemēriMātes mīlestība.
2.1.pārn. Tāds, kas izraisa šādas jūtas.
PiemēriMan toreiz jau bija sava lielā mīlestība - mežrags, un es nešaubīdamies biju izlēmis mācīties pūšamo instrumentu klasē.
Avoti: 5. sējums