mīla
mīla -as, s.
1.Intīmas, dziļas un noturīgas pozitīvas jūtas (parasti mijiedarbībā ar dzimumtieksmi), kas vērstas uz konkrētu pretējā dzimuma cilvēku un kas rosina indivīdu pilnveidot sevi, darboties šī cilvēka labā. Mīlestība (1).
PiemēriPirmā mīla.
Stabili vārdu savienojumiMīla (arī mīlestība) no pirmā acu uzmetiena.
1.1.ģen.: mīlas, adj. nozīmē Tāds, kurā attēlotas šādas jūtas (parasti par daiļdarbu, skaņdarbu).
PiemēriMīlas dzeja.
1.2.ģen.: mīlas, adj. nozīmē Tāds, kura saturs atspoguļo šādas jūtas.
PiemēriMīlas vārdi.
1.3.pārn. Cilvēks, kas izraisa šādas jūtas.
2.Intīmas, dziļas un noturīgas pozitīvas jūtas, kas vērstas, piemēram, uz kādu cilvēku, cilvēku grupu, vai arī uz kādu indivīdam nozīmīgu parādību un kas rosina viņu pilnveidot sevi, darboties šī cilvēka, cilvēku grupas, parādības labā. Arī dziļa sirsnība, draudzība, interese. Mīlestība (2).
PiemēriDzimtenes mīla.
2.1.pārn. Tas, kas izraisa šādas jūtas.
Avoti: 5. sējums