Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
mīlīgums
mīlīgums -a, v.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → mīlīgs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriSaimniece paklepodama vēra durvis. Ienāca visai vēlīgu seju un mīlīga, taisni kā pie savas pašas māsas. Osiene pazina to mīlīgumu un jau iepriekš sabožas.
2.Vispārināta īpašība → mīlīgs2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriBalss mīlīgums.
3.Vispārināta īpašība → mīlīgs3, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriIstabas mīlīgums.
4.Vispārināta īpašība → mīlīgs4, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriLaika mīlīgums.
Avoti: 5. sējums