mīlināties
mīlināties -inos, -inies, -inās, pag. -inājos; refl.
1.Ar savu izturēšanos (piemēram, glāstot, pieglaužoties) paust patiku, maigumu (par pretējā dzimuma cilvēkiem).
PiemēriVienā [izrādes] skatā vajadzēja bikli mīlināties..
- Vienā [izrādes] skatā vajadzēja bikli mīlināties..
- Es mīlēju un tikai mīlinājos, Man sāpējis un tikai kniesis ir, Bet līču ločiem ceļš uz priekšu gāja, Un kļuvusi, šķiet, prātīgāka sirds.
2.Ar savu izturēšanos paust sirsnību, simpātijas (pret ko).
PiemēriMīlīnāties ar māsu.
- Mīlīnāties ar māsu.
- Mīlināties ar kaķi.
- Mīlināties ar lelli.
- «Manu baltvaidzīt, manu spulgacīt, manu sproggalvīt,» tā Leiriope mīlinādamās sauca savu zēnu.
- Talcinieks katru svabado acumirkli mīlinājās ar ķēvīti, glaudīja viņas izspūrušo spalvu...
2.1.Izturēties rotaļīgi, pieglaudīgi (pret ko) – par dzīvniekiem.
PiemēriKaķene mīlinās ar kaķēniem.
- Kaķene mīlinās ar kaķēniem.
- Krančelis.. drīz ieņurdējās, drīz smilkstēja, drīz iegrūda tai [meitenei] mīlinādamies sejā savu purnu..
3.Tīksmināties (par ko, ap ko). Arī priecāties (par ko).
PiemēriBrīviņu kungs mīlinādamies pārvilka pirkstu pār dzelteni pulētiem oša dēļiem..
- Brīviņu kungs mīlinādamies pārvilka pirkstu pār dzelteni pulētiem oša dēļiem..
- ..[Leikartu Lība] glāstīgiem skatieniem mīlinājās ap savām mantām.
- Citas sievietes spēj ilgi jo ilgi grozīties spoguļa priekšā, tev pietiek tikai uzmest acis, jo tev nepatīk mīlināties pašai ap sevi.
- pārn. ..koki.. mīlinās ar saviem atspulgiem rāmajā ūdenī..
Avoti: 5. sējums