Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
mīlināties
mīlināties -inos, -inies, -inās, pag. -inājos; refl.
1.Ar savu izturēšanos (piemēram, glāstot, pieglaužoties) paust patiku, maigumu (par pretējā dzimuma cilvēkiem).
PiemēriVienā [izrādes] skatā vajadzēja bikli mīlināties..
2.Ar savu izturēšanos paust sirsnību, simpātijas (pret ko).
PiemēriMīlīnāties ar māsu.
2.1.Izturēties rotaļīgi, pieglaudīgi (pret ko) — par dzīvniekiem.
PiemēriKaķene mīlinās ar kaķēniem.
3.Tīksmināties (par ko, ap ko). Arī priecāties (par ko).
PiemēriBrīviņu kungs mīlinādamies pārvilka pirkstu pār dzelteni pulētiem oša dēļiem..
Avoti: 5. sējums