milicis
milicis -ča, v.
milice -es, dsk. ģen. -ču, s.
1.Jaunākā dienesta pakāpe milicijā (1). Cilvēks, kam ir šāda dienesta pakāpe. Arī milicijas darbinieks.
PiemēriUz ielas stūra satiksmi regulēja milicis.
2.v. Zemessargs (dažās valstīs).
Avoti: 5. sējums