mīlīgs
mīlīgs -ais; s. -a, -ā
mīlīgi apst.
1.Tāds, kura attieksme pret citiem ir draudzīga, sirsnīga, mīļa. Arī simpātisks, patīkams.
PiemēriLīziņa ir mīlīga un smaidoša, ar mazām dobītēm pirkstu locītavās un maigu ādu.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriMīlīgs smaids.
Stabili vārdu savienojumiMīlīga sirds.
1.2.Tāds, kam nepiemīt skarbums, tāds, kam ir raksturīgs draudzīgums, pieklājība (par psihes, rakstura, personības īpašībām).
PiemēriMīlīgs raksturs.
1.3.Tāds, kas neizturas agresīvi, tāds, kura izskats, izturēšanās ir patīkama cilvēkam (par dzīvniekiem).
Piemēri..apaļām ķēvēm līdzās tecēja mīlīgi kumeliņi, neveikli cilādami garās kājas, kas atgādināja koka nūjas.
1.4.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriViņš [zirgs] stāv parastajā vietā pie aploka kārtīm un mīlīgi bubina.
2.Tāds, kas izraisa patīkamu kairinājumu (piemēram, pieskaroties).
PiemēriSalda, stipra un reizē neizsakāmi mīlīga tā [zemes smarža] skārās pie lūpām, piepildīja krūtis un pēdīgi kā zaļgans vīns ielija dzīslās...
2.1.Tāds, kas nav spilgts, kontrastains (piemēram, par krāsām). Arī patīkams.
PiemēriTos pašus Piebalgas kalnus, kurus siltos un mīlīgos toņos gleznojis vasarā, viņš [K. Miesnieks] parāda arī zem sniega kupenām..
2.2.Tāds, kas nav skarbs (par skaņu). Klusināts. Maigs.
PiemēriMīlīgi dūc ratiņš.
3.Tāds, kas izraisa prieku, patiku (piemēram, par priekšmetiem).
Piemēri..ir atvērušās pirmās bezdelīgactiņas. Sīkie, mīlīgie ziedi viņai tā iepatīkas, ka Alda nometas četrrāpus.
3.1.Tāds, kur var labi justies (piemēram, par telpu).
PiemēriVienu brīdi viņam bija piesitusies vēlēšanās aizbraukt līdz Āgenskalnam un pasēdēt vienalga kādā mīlīgā ūkītī..
4.Tāds, kas ir silts, patīkams, tāds, kas nav ass, skarbs (par parādībām dabā).
PiemēriMīlīgs vējš.
4.1.Tāds, kad ir silts, patīkams laiks (par laikposmu).
PiemēriMīlīgs rīts.
Stabili vārdu savienojumiMīlīga mēle.
Avoti: 5. sējums