mīlīgs
mīlīgs -ais; s. -a, -ā
mīlīgi apst.
1.Tāds, kura attieksme pret citiem ir draudzīga, sirsnīga, mīļa. Arī simpātisks, patīkams.
PiemēriLīziņa ir mīlīga un smaidoša, ar mazām dobītēm pirkstu locītavās un maigu ādu.
- Līziņa ir mīlīga un smaidoša, ar mazām dobītēm pirkstu locītavās un maigu ādu.
- Smaida apkalpo pircējus, vaigi deg vien, mīlīga, pieklājīga pret visiem..
- «Kur tie puikas ņem tik mīlīgas meitenes?» viņš iedomājās, vērodams Jurkas smaidīgo, pašapmierināto seju. Ilze visiem deva roku un sacīja: «Priecājos.»
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriMīlīgs smaids.
- Mīlīgs smaids.
- Mīlīgi runāt.
- Mīlīgi smaidīt.
- Mīlīgi dzīvot.
- ..viņš aplūkoja brāli neizsakāmi mīlīgām acīm.
- ..seja viņam saviebās tik mīlīga, ka likās - smaida ne tikai sīkās krunciņas pie acu ārējiem kaktiņiem, bet arī ūsas laipni māj līdz, un pat spīdīgais galvas vidus no griestu lampas atstaro siltu gaismu un laipnību.
- Vislabāk ir iet, kad tu nezini, kur meklēt vietu, kur nedrīkst par tevi smiet, kur nedrīkst ar mīlīgiem vārdiem siet un mīļi durt.
- pārn. Nakts, mīlīgām zvaigžņu acīm mirkšķinādama, jau bija aizslaucījusi no iegarenā blāzmas pagalma sārtos, mazliet dūmakainos dienas putekļus.
- pārn. Mazās Atraitnītes sanāca ap mākslinieku bariņā un, pieklājīgi sveicinādamas, palocīja celīšus. Tas izskatījās tik jauki un mīlīgi..
Stabili vārdu savienojumiMīlīga sirds.
- Mīlīga sirds idioma — Saka, ja kāds ir draudzīgs, sirsnīgs.
1.2.Tāds, kam nepiemīt skarbums, tāds, kam ir raksturīgs draudzīgums, pieklājība (par psihes, rakstura, personības īpašībām).
PiemēriMīlīgs raksturs.
- Mīlīgs raksturs.
1.3.Tāds, kas neizturas agresīvi, tāds, kura izskats, izturēšanās ir patīkama cilvēkam (par dzīvniekiem).
Piemēri..apaļām ķēvēm līdzās tecēja mīlīgi kumeliņi, neveikli cilādami garās kājas, kas atgādināja koka nūjas.
- ..apaļām ķēvēm līdzās tecēja mīlīgi kumeliņi, neveikli cilādami garās kājas, kas atgādināja koka nūjas.
1.4.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriViņš [zirgs] stāv parastajā vietā pie aploka kārtīm un mīlīgi bubina.
- Viņš [zirgs] stāv parastajā vietā pie aploka kārtīm un mīlīgi bubina.
2.Tāds, kas izraisa patīkamu kairinājumu (piemēram, pieskaroties).
PiemēriSalda, stipra un reizē neizsakāmi mīlīga tā [zemes smarža] skārās pie lūpām, piepildīja krūtis un pēdīgi kā zaļgans vīns ielija dzīslās...
- Salda, stipra un reizē neizsakāmi mīlīga tā [zemes smarža] skārās pie lūpām, piepildīja krūtis un pēdīgi kā zaļgans vīns ielija dzīslās...
2.1.Tāds, kas nav spilgts, kontrastains (piemēram, par krāsām). Arī patīkams.
PiemēriTos pašus Piebalgas kalnus, kurus siltos un mīlīgos toņos gleznojis vasarā, viņš [K. Miesnieks] parāda arī zem sniega kupenām..
- Tos pašus Piebalgas kalnus, kurus siltos un mīlīgos toņos gleznojis vasarā, viņš [K. Miesnieks] parāda arī zem sniega kupenām..
- Ziedonis smaida: Un mīlīgs zaļums klājas, Asaras pamirdz - un silti avoti veras, Smiedamies urdziņas trokšņo un čalo.
2.2.Tāds, kas nav skarbs (par skaņu). Klusināts. Maigs.
PiemēriMīlīgi dūc ratiņš.
- Mīlīgi dūc ratiņš.
- «Vai jūs nevēlaties nomazgāties? Ejiet vannas istabā, tur viss ir,» aiz durvīm skanēja mīlīga balss.
- Atkal sāka dūkt orķestris. Tagad tā klusi, mīlīgi. Skaņas nāca maigas, vilinošas.
3.Tāds, kas izraisa prieku, patiku (piemēram, par priekšmetiem).
Piemēri..ir atvērušās pirmās bezdelīgactiņas. Sīkie, mīlīgie ziedi viņai tā iepatīkas, ka Alda nometas četrrāpus.
- ..ir atvērušās pirmās bezdelīgactiņas. Sīkie, mīlīgie ziedi viņai tā iepatīkas, ka Alda nometas četrrāpus.
3.1.Tāds, kur var labi justies (piemēram, par telpu).
PiemēriVienu brīdi viņam bija piesitusies vēlēšanās aizbraukt līdz Āgenskalnam un pasēdēt vienalga kādā mīlīgā ūkītī..
- Vienu brīdi viņam bija piesitusies vēlēšanās aizbraukt līdz Āgenskalnam un pasēdēt vienalga kādā mīlīgā ūkītī..
4.Tāds, kas ir silts, patīkams, tāds, kas nav ass, skarbs (par parādībām dabā).
PiemēriMīlīgs vējš.
- Mīlīgs vējš.
- Mīlīgi spīd saule.
- Bij Jura diena un jauks, mīlīgs pavasara laiks..
- Saule daždien liekas tik mīlīga.. Izbaudiet, izbaudiet manu mīļumu, lai varat izturēt ziemu.
- ..viņās [acīs] vēl atspīd it kā pavasara mīlīgie stari..
4.1.Tāds, kad ir silts, patīkams laiks (par laikposmu).
PiemēriMīlīgs rīts.
- Mīlīgs rīts.
- Mīlīga pēcpusdiena.
- Mīlīgs rudens.
- Arī skolotājs, paņēmis cepuri, gāja ārā pastaigāties, jo vakars bija kluss un mīlīgs.
- Diena bija mierīga un jauka kā reti kāda; tik mīlīga, silta un laipna kā pēdējais smaids mīļam draugam šķiroties.
- ..viņas biedrene, kura stāvēja mūža otrā galā, izskatījās kā rāms, silts un mīlīgs pļaujas laika pavakars..
Stabili vārdu savienojumiMīlīga mēle.
- Mīlīga mēle — Saka, ja kāds runā sirsnīgi, draudzīgi.
Avoti: 5. sējums