mēle
mēle -es, dsk. ģen. -ļu, s.
1.Muskuļains, ar gļotādu klāts kustīgs mutes dobuma orgāns, kas piedalās, piemēram, barības sasmalcināšanā, norīšanā, kā arī (artikulētu, raksturīgu) skaņu veidošanā.
PiemēriMēles ķermenis.
- Mēles ķermenis.
- Mēles galotne.
- Mēles sakne.
- Mēles muguriņa.
- Mēles galiņš.
- Abiem mutes bija sausas, un viņi pārtrauca sarunas, lai mazliet sakrātu siekalas uz mēles.
- Latviešu valodā izšķir augsta, vidēja un zema mēles pacēluma priekšējās rindas patskaņus.
- Garā, galā šķeltā mēle, ko ķirzaka izbāž no mutes, ir taustes orgāns.
- Suns tikai sērīgi paskatās un izkar mēli vēl garāku.
- «Hahaha!» vēl noskanēja viņa šausmīgie smiekli... Daži, mēles izkāruši, viņam mēdījās vēl pakaļ: «Hahaha! Žurka tāds...»
- Tēvs ielej Jānītim alu, un viņš dzer to gariem, lēniem malkiem, slavēdams un ar mēli klakšķinādams.
- ..klaukšķina tikai ar mēli pa muti un nekā neatbild.
- Pie Raudas [kroga] viņi nepiestāja,.. no rīta tur tikai tie,.. kas gribēja pamaisīties pūlī, iedzert un labi ievingrināt mēli.
- ..Angustiasa bija neglīta, drusku piesita mēli..
Stabili vārdu savienojumi(Pašā) mēles galā.
- (Pašā) mēles galā idioma — Saka, ja nevar uzreiz atcerēties ko labi zināmu. Saka par to, ko grib pateikt.
- (Vai) (iz)kūst uz mēles (arī mutē) idioma — Saka par ko ļoti garšīgu, parasti saldu, sulīgu.
- Asa mēle idioma — Dzēlīga, izsmejoša, zobgalīga valoda.
- Asināt mēli idioma — Runāt asprātības, arī zoboties.
- Atraisās (arī ielokās) mēle idioma — Saka, kad cilvēks kļūst runīgs, valodīgs.
- Atraisīt mēli idioma — 1. Padarīt runīgu, valodīgu, būt par cēloni tam, ka kļūst runīgs, valodīgs.2. Piespiest runāt, atklāt noslēpumu.
- Braukt ar mēli (arī muti) vienk. — Daudz, arī aplam vai nepieklājīgi runāt.
- Deg mēles galā (arī uz mēles) idioma — Saka par ko steidzīgi vai neatliekami jautājamu, sakāmu u. tml.
- Gara mēle sar. — Pļāpīgums, tieksme aprunāt.
- Iekost mēlē (arī lūpā), arī iekost mēli (arī lūpu) zobos idioma — Savaldīties un neizteikt, neizpaust.
- Ieniezas mēle sar. — Saka, ja ļoti gribas kādam pateikt (parasti ko nepatīkamu, arī slēpjamu).
- Ievingrināt mēli — Daudz runājot, iegūt veiklību runāšanā.
- Izkārt mēli — 1. Izbāzt mēli ārā no mutes tā, ka tā nokarājas (parasti par suņiem).2. Izbāzt mēli tālu ārā no mutes (par cilvēkiem, parasti mēdoties).
- Klakšķināt (retāk klaukšķināt) ar mēli (arī mēli) — Radīt raksturīgas paklusas skaņas, pieskaroties ar mēli aukslējām.
- Kost (vai) mēlē, arī (vai) mēli nokost idioma — Nožēlot izteikto.
- Kulstīt (arī kult) mēli sar. — Pļāpāt, arī runāt ko nenozīmīgu. Veltīgi, bez panākumiem runāt.
- Kustināt mēli (arī muti) sar. — Runāt.
- Laist darbā mēli sar. — Daudz runājot, censties pārliecināt, pierunāt kādu. Arī aprunāt.
- Laist pār mēli sar. — Vemt.
- Locīt kāda mēli idioma — Likt kādam runāt.
- Locīt mēli idioma — Daudz runāt.
- Lokana (retāk lunkana) mēle idioma — Veikla, arī iztapīga runa.
- Ļauna mēle idioma — Saka par cilvēku, kas ļauni, skaudīgi aprunā, tenko.
- Ļaut (arī dot, laist) mēlei vaļu sar. — Daudz runāt. Runāt ko nevajadzīgu, lieku.
- Mēle (vai) kūst idioma — Saka, ja kas ļoti garšo.
- Mēle iet (arī strādā) kā kulstīkla idioma — sar. Saka, ja cilvēks daudz, ātri runā.
- Mēle kā nātre idioma — Asa, dzēlīga runa.
- Mēle kulstās idioma — sar. Saka par cilvēku, kas pļāpā, arī runā ko nenozīmīgu.
- Mēle lokās (arī šaudās kā atspole) idioma — Saka, ja kāds daudz, veikli runā.
- Mēle niez sar. — Saka, ja ļoti vēlas kādam stāstīt (parasti ko nepatīkamu, arī slēpjamu).
- Mēle pinas (arī metas, mežģījas) idioma — Saka, ja kāds runā neveikli, stostīdamies.
- Mēli deldēt idioma — Veltīgi, bez panākumiem runāt.
- Mēli var izmežģīt — Saka par ko grūti izrunājamu.
- Mēli var norīt (arī nokost) idioma — Saka par ko ļoti garšīgu.
- Mīksta mēle idioma — 1. Saka, ja kāds runā iztapīgi, arī glaimojoši. Saka, ja kāds ir runīgs.2. Saka par runas traucējumiem, kas rodas dzērumā.
- Mīlīga mēle idioma — Saka, ja kāds runā sirsnīgi, draudzīgi.
- Palaist mēli sar. — Izpļāpāt (ko).
- Piesist mēli — sar. Šļupstēt.
- Salda mēle idioma — Glaimojoša, lišķīga runa.
- Skrien (retāk skraida), mēli izkāris idioma — 1.sar. Saka par cilvēku, kurš ir ļoti piekusis, aizelsies skrienot, steidzoties.2. Saka par cilvēku, kas dara ko lielā steigā, laika trūkumā, pāri saviem spēkiem.
- Skriet ar izkārtu mēli idioma — sar. Darīt ko lielā steigā, laika trūkumā, pāri saviem spēkiem.
- Stīva (arī smaga) mēle idioma — Saka, ja ir grūti runāt (runas orgānu darbības traucējumu dēļ).
- Trīt mēli idioma — Tenkot.
- Turēt mēli aiz zobiem sar. — Nerunāt (par ko). Neizpaust (ko).
- Valdīt (arī savaldīt, pievaldīt) mēli idioma — Neizpļāpāt. Censties nerunāt asi.
- Veikla mēle idioma — Raita, arī asprātīga runa.
1.1.Šis dažu dzīvnieku orgāns kā pārtikas produkts.
PiemēriSautēta mēle.
- Sautēta mēle.
- Mēles desa.
2.parasti savienojumā ar apzīmētāju Valoda, runa. Valodas spēja.
PiemēriLatviešu mēle.
- Latviešu mēle.
- Vienalga, vai caur krāču dārdiem Bratskā Vai stepes vējos latvju mēle atskan, It visās vietās dzirdēt labus vārdus Par latviešiem un viņu darbu dabū.
- Mani piecēla govju bars, ko pa rīta miglu dzina ganos divi dūšīgi zeperi, skanīgi sasaukdamies lietuviešu mēlē.
- Divatā vai zvejnieku pulkā Lērumam mēle bija par desmitiem, neaizrunājama.
- ..viņš un viņa mazā dzimta nāca ļaužu mēlēs.
Stabili vārdu savienojumiNākt ļaužu mēlēs (arī valodās). Sveša mēle.
- Nākt ļaužu mēlēs (arī valodās) — Kļūt par pārrunu objektu, tikt aprunātam.
- Sveša mēle — Sveša valoda.
3.sar. Kara gūsteknis, kas var sniegt militāru informāciju.
PiemēriUzbrukuma objekti [partizāniem] bija atsevišķas pretinieka mašīnas, ešeloni, tilti un nodevēju - hitleriešu dzīves vietas; bieži jo bieži tika gūstītas «mēles».
- Uzbrukuma objekti [partizāniem] bija atsevišķas pretinieka mašīnas, ešeloni, tilti un nodevēju - hitleriešu dzīves vietas; bieži jo bieži tika gūstītas «mēles».
4.savienojumā ar apzīmētāju Tas (parasti priekšmets), kam ir plakana, garena forma.
PiemēriLīdz zemei nokarājās pelēkā virve. Zvana vara mēle klusēja.
- Līdz zemei nokarājās pelēkā virve. Zvana vara mēle klusēja.
- Melnas, garas zemes mēles kā milzu zivis guļ ūdeņos dzeltenīgos ielokos. Tie ir sēkļi, pludmales un koraļļu rifi ap salām nelielā dziļumā.
- Liesmu mēles aprija greznās mēbeles..
- Krāsnī gaiši dega uguns, sarkanām mēlēm laizīdama lielās sausās egļu pagales.
Stabili vārdu savienojumiLiesmu (arī uguns) mēles (arī čūskas).
- Liesmu (arī uguns) mēles (arī čūskas) — Plakanas, garenas liesmas.
5.Kāpostu (krustziežu) dzimtas augs (jūras piekrastē) ar veselām lapām, dzelteniem ziediem un nokareniem spārnainiem augļiem.
PiemēriKrāsu mēle.
- Krāsu mēle.
Avoti: 5. sējums