Mīksta mēle
Mīksta mēle
1.Saka, ja kāds runā iztapīgi, arī glaimojoši. Saka, ja kāds ir runīgs.
PiemēriBūtu [Krišs] tikai bijis mazliet lokanāku muguru un mīkstāku mēli, kad darīšanas ar priekšniecību.
2.Saka par runas traucējumiem, kas rodas dzērumā.
Piemēri«Labvakar, sieviņ!» viņš saka jau durvīs ar nodevīgi mīkstu mēli. Aina piespiezdamās atņem sveicienu, labvakaru tagad, jau uz rīta pusi. Pietiek dažu mirkļu, lai Aina skaidri redzētu, ka Edgars ir smagi piedzēries.