Mīksta mēle idioma
Mīksta mēle
1.Saka, ja kāds runā iztapīgi, arī glaimojoši. Saka, ja kāds ir runīgs.
PiemēriBūtu [Krišs] tikai bijis mazliet lokanāku muguru un mīkstāku mēli, kad darīšanas ar priekšniecību.
- Būtu [Krišs] tikai bijis mazliet lokanāku muguru un mīkstāku mēli, kad darīšanas ar priekšniecību.
- «Brandavīns [brandvīns] padara mīkstu mēli un atver sirdi. Bet ar atvērtu sirdi nedrīkst dzīvot cilvēki, kuru rokās ir vara.»
2.Saka par runas traucējumiem, kas rodas dzērumā.
Piemēri«Labvakar, sieviņ!» viņš saka jau durvīs ar nodevīgi mīkstu mēli. Aina piespiezdamās atņem sveicienu, labvakaru tagad, jau uz rīta pusi. Pietiek dažu mirkļu, lai Aina skaidri redzētu, ka Edgars ir smagi piedzēries.
- «Labvakar, sieviņ!» viņš saka jau durvīs ar nodevīgi mīkstu mēli. Aina piespiezdamās atņem sveicienu, labvakaru tagad, jau uz rīta pusi. Pietiek dažu mirkļu, lai Aina skaidri redzētu, ka Edgars ir smagi piedzēries.
- «Bet tu pielūko, ka būtu! Uz pļaujas svētkiem man viņus [jaunos ratus] vajag gatavus!» - «Jums, Brīviņu kungs... kad es reiz vārdu esmu teicis! Kā nagla!» Mēle [Ansonu Mārtiņam] palikusi pavisam mīksta un metās..