Paplašinātā meklēšana
Meklējam mēle.
Atrasts vārdos (14):
Atrasts vārdu savienojumos (55):
- Asa mēle
- Asa mēle
- Atraisās (arī ielokās) mēle
- Atraisās mēle
- Gara mēle
- Gara mēle
- Ieniezas mēle
- Ieniezas mēle
- Ļauna mēle
- Ļauna mēle
- Lokana (retāk lunkana) mēle
- Lokana (retāk lunkana) mēle
- Lunkana (biežāk lokana) mēle
- Mēle (vai) kūst
- Mēle (vai) kūst
- Mēle ielokās
- Mēle iet (arī strādā) kā kulstīkla
- Mēle iet (arī strādā) kā kulstīkla
- Mēle kā nātre
- Mēle kā nātre
- Mēle kulstās
- Mēle kulstās
- Mēle lokās
- Mēle lokās (arī šaudās kā atspole)
- Mēle metas (arī pinas, mežģījas)
- Mēle mežģījas (arī pinas, metas)
- Mēle niez
- Mēle niez
- Mēle pinas (arī metas, mežģījas)
- Mēle pinas (arī metas, mežģījas)
- Mēle šaudās kā atspole
- Mēle šaudās kā atspole
- Mēle sitas
- Mēle smaga (arī stīva) kā galoda reti
- Mēle strādā (arī iet) kā kulstīkla
- Mīksta mēle
- Mīksta mēle
- Mīlīga mēle
- Mīlīga mēle
- Mute (arī mēle) nestāv mierā, arī mute nestāv ciet
- Raisās mēle
- Salda mēle
- Salda mēle
- Smaga (arī stīva) mēle
- Stīva (arī smaga) mēle
- Stīva (arī smaga) mēle
- Sveša mēle
- Sveša mēle
- Uguns (arī liesmu) mēle
- Vaļīga mēle
- Veikla mēle
- Veikla mēle
- Vijīga (biežāk lokana, arī lunkana) mēle
- Vilku mēle
- Zemes mēle
Atrasts skaidrojumos (49):
- palatalizēt Artikulēt (līdzskani) ar mēles priekšējo daļu, vienlaikus paceļot arī mēles muguras vidējo daļu pret cietajām aukslējām.
- mīkstināt Artikulēt (līdzskani) ar mēles priekšējo daļu, vienlaikus paceļot arī mēles muguras vidējo daļu pret cietajām aukslējām. Palatalizēt.
- velarizēt Artikulēt (līdzskani), papildus paceļot mēles muguru pret mīkstajām aukslējām.
- mēlīte Dem. --> mēle.
- Balss aparāts Elpošanas ceļa orgāni, kas piedalās skaņu veidošanā (piemēram, balss saites, balsene, rīkles un deguna dobums, mēle).
- šmaksts Īslaicīgs, kluss, paass troksnis, kas rodas, piemēram, lūpām, mēlei strauji atvirzoties no kā.
- šmauksts Īslaicīgs, samērā skaļš troksnis, kas rodas, piemēram, lūpām, mēlei strauji atvirzoties no kā.
- Rādīt mēli Kādu izzobojot, izbāzt no mutes mēles galu.
- Vidējais mēlenis Līdzskanis (piemēram, j), ko artikulē, paceļot mēles muguras vidējo daļu.
- Pakaļējais mēlenis Līdzskanis (piemēram, k, g), ko artikulē, paceļot mēles muguras pakaļējo daļu.
- Dentāls līdzskanis Līdzskanis, kura artikulācijā mēles gals skar zobus.
- zobenis Līdzskanis, kura artikulācijā mēles gals skar zobus. Dentāls līdzskanis.
- Dorsāls līdzskanis Līdzskanis, kura artikulācijā piedalās mēles mugura (k, ķ, g, ģ, ņ, ļ, j, h).
- Laterāls līdzskanis Līdzskanis, kura izrunā gaiss plūst gar mēles sāniem (piemēram, «l»).
- Alveolārs līdzskanis Līdzskanis, kuru izrunājot mēles gals skar augšzobus vai cieto aukslēju sākumu.
- Cietais līdzskanis Līdzskanis, kuru izrunājot mēles vidusdaļa ir attālināta no aukslējām.
- Cietais līdzskanis Līdzskanis, kuru izrunājot mēles vidusdaļa ir attālināta no aukslējām.
- Mīkstais līdzskanis Līdzskanis, kuru izrunājot mēles vidusdaļa ir tuvināta aukslējām.
- Mīkstais līdzskanis Līdzskanis, kuru izrunājot mēles vidusdaļa ir tuvināta aukslējām.
- palatalizācija Līdzskaņa artikulācija ar mēles priekšējo daļu, vienlaikus paceļot arī mēles muguras vidējo daļu pret cietajām aukslējām.
- velarizācija Līdzskaņa artikulācija, kurai raksturīgs mēles muguras papildu pacēlums pret mīkstajām aukslējām.
- Runas orgāni Orgāni, kas līdztekus savām bioloģiskajām funkcijām veic valodas skaņu artikulāciju (piemēram, lūpas, mēle, balsene).
- Runas orgāni Orgāni, kas līdztekus savām bioloģiskajām funkcijām veic valodas skaņu artikulāciju (piemēram, lūpas, mēle, balsene).
- Pakaļējās rindas patskanis Patskanis (piemēram, u, ū, o, ō), ko artikulē, mēli atvelkot atpakaļ un paceļot mēles muguras pakaļējo daļu pret mīkstajām aukslējām.
- ugunsmēle Plakana, garena liesma. Uguns mēle.
- Uguns (arī liesmu) mēle Plakana, garena liesma. Ugunsmēle.
- priekšmēlenis Priekšējais mēlenis.
- šmakstēt Radīt īslaicīgu, klusu, paasu troksni (piemēram, par lūpām, mēli, kas strauji atvirzās no kā, arī par muti, kurā lūpas, mēle kustas šādā veidā). Atskanēt šādam troksnim.
- šmaukstēt Radīt īslaicīgu, samērā skaļu troksni (piemēram, par lūpām, mēli, kas strauji atvirzās no kā, arī par muti, kurā lūpas, mēle kustas šādā veidā). Atskanēt šādam troksnim.
- šļupstēšana Runas traucējums - neskaidra vai nepareiza skaņu artikulācija, ko izraisa, piemēram, mēles nepilnīga attīstība vai darbība, zobu trūkums vai defekti.
- šļupstēt Runāt, neskaidri vai nepareizi artikulējot skaņas, piemēram, mēles nepilnīgas attīstības vai darbības, zobu trūkuma vai defektu dēļ.
- saitīte Savienojumā «mēles saitīte»: gļotādas kroka, kas saista mēles apakšējo virsmu ar mutes dobuma iekšējo sienu.
- starpnervs Sejas nerva mazākā daļa, ko veido jušanas un veģetatīvās šķiedras, kuru zari inervē garšas kārpiņas, zemmēles un zemžokļa siekalu, kā arī asaru dziedzeri.
- pacēlums Skaņu artikulācijā - mēles stāvoklis, kustības, ko raksturo ar mēles attālumu līdz aukslējām.
- Zemes mēle Šaura, izstiepta zemes josla, strēle. Zemesmēle.
- koronāls Tāds (līdzskanis), kas veidojas, gaisa strāvai plūstot cauri spraugai, kuru veido cietās aukslējas un mēles muguras priekšējā daļa.
- mēlveida Tāds, kam ir mēles forma, veids (parasti par augu daļām).
- aizmēles Tāds, kas atrodas aiz mēles.
- zemmēles Tāds, kas atrodas, noris zem mēles.
- plats Tāds, kura artikulācijai ir raksturīgs samērā liels mutes atvērums un zems mēles pacēlums (par patskaņiem, divskaņa komponentiem).
- šaurs Tāds, kura artikulācijai ir raksturīgs samērā mazs mutes atvērums un augsts mēles pacēlums (par patskaņiem, divskaņa komponentiem).
- palatāls Tāds, kura izrunā ir raksturīgs mēles muguras vidējās daļas pacēlums pret cietajām aukslējām.
- velārs Tāds, kura izrunai ir raksturīgs mēles muguras papildu pacēlums pret mīkstajām aukslējām.
- vidmēlenis Vidējais mēlenis.
- Vilku mēle Vilkmēle.
- vilkamēle Vilkmēle.
- vilkumēle Vilkmēle.
- Košļājamie orgāni Žokļi, zobi, košanas, vaigu, lūpu un mēles muskuļi.
- Košļājamie orgāni Žokļi, zobi, košanas, vaigu, lūpu un mēles muskuļi.
mēle citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV
MEV