šmaukstēt
šmaukstēt parasti 3. pers., šmaukst, pag. šmaukstēja; intrans.
1.Radīt īslaicīgu, samērā skaļu troksni (piemēram, par lūpām, mēli, kas strauji atvirzās no kā, arī par muti, kurā lūpas, mēle kustas šādā veidā). Atskanēt šādam troksnim.
PiemēriLūpas šmaukst.
- Lūpas šmaukst.
- Bučojas, ka šmaukst vien..
- pārn. Viņa piesēdās pie klavierēm un sāka sapņaini preludēt... Viņa pārgāja uz kūstošo, šmaukstošo «Buču valsi» Galēt ejā...
Avoti: 7-2. sējums