šmīkstēt
šmīkstēt parasti 3. pers., šmīkst, pag. šmīkstēja; intrans.
Radīt paasu, samērā spēcīgu troksni (piemēram, par ko samērā tievu, plānu, elastīgu, ko strauji skar gaisa plūsma vai kas strauji virzās gaisā). Atskanēt šādam troksnim.
PiemēriZari šmīkst vējā.
- Zari šmīkst vējā.
- Pātaga šmīkst gaisā.
- ..paegļi vējā šmīkstēja un smilkstēja arvien spīvāk..
- Aiz mūsu mugurām aizvēlās buksēdams suta vilnis, un uz lāvām sāka šmīkstēt slotas.
- ..Lietus šmīkst. Vējš bulvāra liepas loka.
- Peles kļuva ar katru dienu pārdrošākas: tās skraidīja ne vien pa pieliekamo telpu un virtuvi, bet grabinājās jau arī istabās, naktīs kāvās un šmīkstēja pa kaktiem..
Avoti: 7-2. sējums