šmīkstināt
šmīkstināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt šmīkst.
PiemēriŠmīkstināt pātagu.
1.1.intrans.
PiemēriEdžiņš: Vai kājas jau nav palikušas stīvas? (Sit ar rīksti uz zemes un šmīkstina ar to).
1.2.Čāpstināt (piemēram, skaļi ēdot, viļājot pa muti ēdienu).
PiemēriLieliem kumosiem saimnieks ņēma no mērces ar reņģēm un lieliski šmīkstināja muti, to sastrādādams.
Avoti: 7-2. sējums