šmīkstēt
šmīkstēt parasti 3. pers., šmīkst, pag. šmīkstēja; intrans.
Radīt paasu, samērā spēcīgu troksni (piemēram, par ko samērā tievu, plānu, elastīgu, ko strauji skar gaisa plūsma vai kas strauji virzās gaisā). Atskanēt šādam troksnim.
PiemēriZari šmīkst vējā.
Avoti: 7-2. sējums