šmiukstēt
šmiukstēt parasti 3. pers., šmiukst, pag. šmiukstēja; intrans.
Radīt asu, augstu, samērā spēcīgu troksni (piemēram, par ko samērā tievu, plānu, elastīgu, ko strauji skar gaisa plūsma vai kas strauji virzās gaisā). Atskanēt šādam troksnim.
PiemēriČigānu džindžalas kļuvušas daudz šmiukstošākas, kleperiem vēl jāiedzen bailes un dzīvība..
Avoti: 7-2. sējums