Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
šmiuksts
šmiuksts -a, v.
Ass, augsts, samērā spēcīgs troksnis, kas rodas, piemēram, ja ko samērā tievu, plānu, elastīgu strauji skar gaisa plūsma vai ja tas strauji virzās gaisā.
PiemēriPātagas šmiuksts.
Avoti: 7-2. sējums