Ā
Č
Ē
Ģ
Ī
Ķ
Ļ
Ņ
Ō
Ŗ
Š
Ū
Ž
Jūsu pārlūkprogrammai ir atslēgts
JavaScript
atbalsts, kas nepieciešams
Tēzaurs.lv
pilnvērtīgai darbībai (t.sk. locījumu tabulu un korpusa piemēru demonstrēšanai), tāpēc Jums tiek piedāvāta
Tēzaurs.lv
vienkāršota versija. Instrukcija, kā ieslēgt
JavaScript
, ir atrodama
šeit
.
Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
šmiukstināt
šmiukstināt
-inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.
Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt šmiukst.
Piemēri
Šmiukstināt pātagu.
Piemēri
Šmiukstināt pātagu.
Vējš šmiukstina zarus.
Striķa viens gals bija apsiets govs līkajiem ragiem, otru Jēkabs žņaudza labajā roka, bet ar kreiso šmiukstināja kārkla stibu.
1.1.
intrans.
Piemēri
Bērzu kailie zari, šmiukstinot kā pātagas, šķeļ gaisu.
Piemēri
Bērzu kailie zari, šmiukstinot kā pātagas, šķeļ gaisu.
Lietus.. šmiukstina pa kamiešos uzmesto jaku.
Šmaukstinādama aizlēca vāvere, kas šepat kādā kokā bija apmetusies uz nakstguļu.
Avoti:
7-2. sējums
Ziņot
Dalīties
Pameklēt plašāk
Apkaime
šmīkstiens
šmīkstināt
šmīkstināties
šmīkstoņa
šmīksts
šmiukstēt
šmiukstiens
šmiukstināt
šmiukstināties
šmiukstoņa
šmiuksts
šmorēt
šmuikstēt
šmuikstināt
šmūkstēt
Tēzaurs
šmiukstināt
MLVV
šmiukstināt
MEV
šmiûkstinât