Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
šmīgrs
šmīgrs -ais; s. -a, -ā
šmīgri apst., reti
Slaids, arī lunkans (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
PiemēriMet zaķis cilpu cilpas puķu pļavās, Kad šmīgra lapsa lien vai jenotsuns.
Avoti: 7-2. sējums