šmaukt
šmaukt šmaucu, šmauc, šmauc, pag. šmaucu.
1.intrans.; vienk. Paslepus doties prom, bēgt.
Piemēri..tikko pārējie zemnīcas iemītnieki iesnaudīsies, viņš šmauks ārā.
2.trans.; sar. Krāpt.
Piemēri..man tik un tā neticēs, jo es šos lāga cilvēkus, tīri negribēdams, biju šodien pietiekoši šmaucis..
Avoti: 7-2. sējums