skapstēt
skapstēt parasti 3. pers., skapst, pag. skapstēja; intrans.; pareti
Kļūt nespodram vai nespodrākam, pelēcīgam vai pelēcīgākam, tumšam vai tumšākam (piemēram, par metāla vai stikla priekšmetu). Arī sūbēt.
PiemēriNeliec traukus mitrā vietā: sāks skapstēt!
Avoti: 7-1. sējums