skarabejs
skarabejs -a, v.
1.zool. Plākšņtaustekleņu dzimtas liela (no 2 līdz 4 centimetriem gara) vabole (Dienvideiropā, Ziemeļāfrikā, Āzijas dienvidrietumos).
PiemēriSvētais skarabejs.
2.Svētā skarabeja skulpturāls attēls — kulta priekšmets, arī amulets, rotas lieta Senajā Ēģiptē.
PiemēriSkarabeji - no akmens vai fajansa veidotas vabolītes, ko senie ēģiptieši uzskatīja par saules simbolu. Uz skarabeja pamatnītes tika iegravēts teksts vai ornaments ar maģisku nozīmi.
Avoti: 7-1. sējums