Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
skarains
skarains -ais; s. -a, -ā
skaraini apst.
1.Tāds, kam ir skara1 vai skaras.
PiemēriSkaraina smilga.
  • Skaraina smilga.
  • Vienā pusē tai [norai] viļņo skarains auzu lauks, otrā pusē san zarainas priedes..
2.Tāds, kam ir skara2 vai skaras.
PiemēriSkarains bērzs.
  • Skarains bērzs.
3.Tāds, kam ir skaras (3).
Piemēri..nāca iekšā Trīne, svinīgi, stīvi, lai, lielus soļus sperot, nesaburzītu piestērķelēto priekšautu ar skarainiem atlokiem.
  • ..nāca iekšā Trīne, svinīgi, stīvi, lai, lielus soļus sperot, nesaburzītu piestērķelēto priekšautu ar skarainiem atlokiem.
Avoti: 7-1. sējums