Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
skarains
skarains -ais; s. -a, -ā
skaraini apst.
1.Tāds, kam ir skara1 vai skaras.
PiemēriSkaraina smilga.
2.Tāds, kam ir skara2 vai skaras.
PiemēriSkarains bērzs.
3.Tāds, kam ir skaras (3).
Piemēri..nāca iekšā Trīne, svinīgi, stīvi, lai, lielus soļus sperot, nesaburzītu piestērķelēto priekšautu ar skarainiem atlokiem.
Avoti: 7-1. sējums