skarbums

skarbums -a, v.; parasti vsk.

1.Vispārināta īpašība → skarbs₁, šīs īpašības konkrēta izpausme.

PiemēriCilvēka skarbums.

2.Vispārināta īpašība → skarbs₂, šīs īpašības konkrēta izpausme.

PiemēriKādu laiku režisors cerēja, ka skaņuplašu ierakstu tehniskie līdzekļi dos iespēju zināmā mērā vājināt uzveduma pārlieko skarbumu runas skanējumā..

3.Vispārināta īpašība → skarbs₃, šīs īpašības konkrēta izpausme.

PiemēriKlimata skarbums.

4.Vispārināta īpašība → skarbs₄, šīs īpašības konkrēta izpausme.

PiemēriRoku skarbums.

5.Vispārināta īpašība → skarbs₅, šīs īpašības konkrēta izpausme.

PiemēriLapu skarbums.

6.Vispārināta īpašība → skarbs₆, šīs īpašības konkrēta izpausme.

PiemēriSkaņas skarbums.

Avoti: 7-1. sējums