labpatika
labpatika -as, s.
1.Emocionāls stāvoklis (cilvēkam), kam raksturīgas patīkamas izjūtas, apmierinājums, arī tīksme.
PiemēriLabpatikā smaidīt.
- Labpatikā smaidīt.
- Labpatikā izstaipīt rokas.
- Viņš soļoja pa priekšu, ar lielu labpatiku kājām brizdams cauri visām peļķēm.
- Krastinietei patika līgot no visas sirds un noraudzīties labpatikā, kā viesi mielojas.
- Viesistabā iegājis, Žaniņš ikreiz labpatikā pārlaida skatu kārtīgajām grāmatu rindām..
1.1.Šāds emocionāls stāvoklis (dzīvniekam).
PiemēriZeltainos [kukurūzas] graudus labprāt ēda vāverītes.., truši ar labpatiku mielojās pie sulīgajām kukurūzas lapām.
- Zeltainos [kukurūzas] graudus labprāt ēda vāverītes.., truši ar labpatiku mielojās pie sulīgajām kukurūzas lapām.
Avoti: 4. sējums