Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
zāģēt
zāģēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Virzot iekšā zāģi, dalīt nost (visu, parasti koku vai tā daļu). Virzot iekšā zāģi, dalīt (koksni) šķiedru šķērsvirzienā vai garenvirzienā, arī šādā veidā gatavot (kokmateriālus).
PiemēriZāģēt mežā kokus.
  • Zāģēt mežā kokus.
  • Zāģēt nost liepām lielos zarus.
  • Zāģēt malku.
  • Zāģēt dēļus.
  • Noliņš: Zāģis izvīlēts. Ko tad nu darīs? - Edvarts: Ej un zāģē klēts galā tos ošus nost.
  • Temperatūra turējās - vaigi kaisa. Biju tik šļaugans, ka nejaudāju zāģi pavilkt, kad mums cietuma pagalmā lika zāģēt lapegļu baļķus.
  • Viņai vīrs nositās, mežu zāģējot.
Stabili vārdu savienojumiZāģēt zaru, uz kura pats sēž.
1.1.intrans.
PiemēriStrauji zāģējot, abiem sāka kūpēt pieres. Pauls nosvieda jērenīcu sniegā.
  • Strauji zāģējot, abiem sāka kūpēt pieres. Pauls nosvieda jērenīcu sniegā.
  • ..ar uzlabotās nesimetriskās formas vienročiem ļoti viegli iesākt zāģēt: pietiek zāģi straujāk paraut uz savu pusi, lai rastos iegriezums (iezāģējums).
1.2.Ar speciālu zāģi dalīt, šķelt (priekšmetu, tā daļu). Šādi dalot, šķeļot, veidot (priekšmetu, tā formu).
PiemēriZāģēt āzim ragus.
  • Zāģēt āzim ragus.
  • Agrāk akmeni zāģēja ar rokām - ar tērauda zāģi, kurš ātri kļuva neass.
  • Baibai sekcijas plauktiņā glabājas Alekša kāzu dāvana - viņa paša zāģēts un slīpēts dzintara kulons.
2.Nemākulīgi spēlēt (parasti stīgu instrumentus), radot nepatīkamas skaņas. Nemākulīgi spēlējot, radot nepatīkamas skaņas, skart (instrumenta stīgas).
Piemēri..Baha un Vivaldi šedevrus spēlējot, puisis vaibstījās.., vienaldzīgi zāģēdams stīgas.
  • ..Baha un Vivaldi šedevrus spēlējot, puisis vaibstījās.., vienaldzīgi zāģēdams stīgas.
  • pārn. Pēc vakariņām šūpuļa dziesmu sāk spēlēt circenis. Redz, kāds pagāns, paslēpies aizkrāsnē un nu tikai zāģē savu čerkstošo vijoli.
2.1.intrans.; niev. Radīt raksturīgas skaņas mutes, rīkles dobumā (parasti miegā). Krākt.
Piemēri..Ane sāk klusu dziedāt, bet tad pati sabīstas. Aiztur elpu un klausās... Jēkabs tā kā sakustējās. Uz brīdi pārstāja krākt, bet nu jau zāģē atkal.
  • ..Ane sāk klusu dziedāt, bet tad pati sabīstas. Aiztur elpu un klausās... Jēkabs tā kā sakustējās. Uz brīdi pārstāja krākt, bet nu jau zāģē atkal.
  • Gulēt kopā ar Ingu bija gatavās mokas. Tas ne tikai zāģēja un šņākuļoja, bet.. novilka viņai visu segu..
2.2.intrans.; pārn. Radīt raksturīgas, parasti nepatīkamas, balss skaņas – par dzīvniekiem.
Piemēri..kaut kur nomalē dzird ēzeļa žēlās gaudas, - zāģē kā ar zāģēšanu..
  • ..kaut kur nomalē dzird ēzeļa žēlās gaudas, - zāģē kā ar zāģēšanu..
  • Pļaviņā pie mārkiem zāģēja grieze..
3.sar. Izsakot pārmetumus, neapmierinātību u. tml., aizskart (kādu).
Piemēri«Mani sieva zāģē vienā zāģēšanā, ka mežacūkām labu mantu [kartupeļus] grūžot iekšā!» [Sūrojas mednieks.]
  • «Mani sieva zāģē vienā zāģēšanā, ka mežacūkām labu mantu [kartupeļus] grūžot iekšā!» [Sūrojas mednieks.]
  • Putriņu nelielā ģimene jau prāvus gadus dzīvoja pirtiņā, sieva Lavīze arvien vēl zāģēja veco par postu, kas viņus piemeklējis.
3.1.intrans.
PiemēriGaidu, kad tad beigu beigās ko sacīs, nevaram tak šitā sēdēt kā divi mēmie. Būtu nu ko pārmetusi, sākusi zāģēt, tad varētu spirināties pretī.
  • Gaidu, kad tad beigu beigās ko sacīs, nevaram tak šitā sēdēt kā divi mēmie. Būtu nu ko pārmetusi, sākusi zāģēt, tad varētu spirināties pretī.
3.2.Sagādāt (kādam) nepatikšanas, ciešanas, kaitēt (kādam).
Piemēri«..[internāta pārzine] tagad tevi zāģēs ilgu laiku. Tāpēc, ka cirties šai pretī,» pavadone nobrīdināja..
  • «..[internāta pārzine] tagad tevi zāģēs ilgu laiku. Tāpēc, ka cirties šai pretī,» pavadone nobrīdināja..
3.3.intrans.
Piemēri..šis ar mani lielajā. Maiņas reizēs pat labdienu vairs godīgi nesaka, tikai norūc kaut ko zem deguna un zāģē, kur vien varēdams: te atbrauc vēlāk uz maiņu, te noklusē kādu pamanītu defektu..
  • ..šis ar mani lielajā. Maiņas reizēs pat labdienu vairs godīgi nesaka, tikai norūc kaut ko zem deguna un zāģē, kur vien varēdams: te atbrauc vēlāk uz maiņu, te noklusē kādu pamanītu defektu..
Stabili vārdu savienojumiZāģēt nervus (kādam).
Avoti: 8. sējums