pie
pie priev. ar ģen.
1.Norāda uz to (vietu, priekšmetu), kam klāt vai kā tuvumā kas atrodas, uzturas, ir novietots.
PiemēriSēdēt pie galda.
- Sēdēt pie galda.
- Dzīvot tuvu pie Rīgas.
- Garāža piebūvēta pie mājas.
- Pirts uzcelta pie ezera.
- Pie Āfrikas dienvidaustrumu krasta Indijas okeānā atrodas Madagaskaras sala..
- Kāzinieki aizbrauca sapušķotiem zirgiem un zvaniem pie ilksīm.
1.1.Norāda uz to (vietu, priekšmetu), kam klāt vai tuvumā kas novietojas, tiek novietots.
PiemēriSasisties pie galda.
- Sasisties pie galda.
- Meitene izskrēja laukā. Nostājās pie dārziņa.
- ..kaķis atlien un nogulstas pie kājām...
- ..rītā agri viņš devās uz tirgu un ieņēma vietu pie naudas mijēja galda.
1.2.savienojumā ar vienas un tās pašas saknes lietv. vai lietv. nozīmē lietotu vārdu Norāda, ka kas atrodas, veic kādu darbību, ir novietots, novietojies cits citam cieši blakus, ļoti tuvu, ka ko novieto citu pie cita, ļoti tuvu.
PiemēriKrāt rubli pie rubļa.
- Krāt rubli pie rubļa.
- Likt ķieģeli pie ķieģeļa.
- ..Aņus muiža ir tāda: dārzs pie dārza, pagalms pie pagalma, māja pie mājas.
- «Dīrājam zemei ādu,» Ādams saka un krauj velēnu pie velēnas.
- Pie viena viens, mēs kopā esam simts.
- ..gaļas gabaliņus uzdur uz metāla iesma cieši citu pie cita..
1.3.Norāda uz to (vietu, priekšmetu), kam klāt vai kā tuvumā notiek darbība, noris process.
PiemēriPadzerties pie akas.
- Padzerties pie akas.
- Šķirstīt grāmatas pie plaukta.
- ..šur tur kāds pačukstēja otram kaut ko pie auss.
- Mārtiņš pie rijas jau jūdza ķēvi ratos.
- Eža izbeidzās pie āboliņa lauka.
1.4.Norāda uz to (vietu, priekšmetu), ko skar kāda darbība.
PiemēriKlauvēt pie durvīm.
- Klauvēt pie durvīm.
- Piedurt pirkstu pie pieres.
- Spiest mutautu pie acīm.
- Viņi, piebakstīdami viens otram pie sāniem un viens otru apsaukdami: «Klusāk, klusāk!» saceļ vēl lielāku troksni..
- Apnicis rotaļu, viņš [kaķis] murrādams glaudās pie Vanadziņa kājām..
1.5.savienojumā ar pers. vietn. vai lietv., kas apzīmē personu Norāda, ka personas atrašanās vietā norisinās kāda darbība, eksistē kāds stāvoklis.
PiemēriPie jums bieži līstot lietus.
- Pie jums bieži līstot lietus.
- Vai jūs esat redzējuši ziedošu tulpju lauku? Nevis Holandē, bet tepat pie mums, Daugavas krastā?
- Par to [sūtījumu] arī paliesi kaut ko dzirdējuši, tikai pavisam aplam: pie viņiem runāja, ka taisni Brīviņi gaidot naudu no Amerikas.
- Nu spītīgais, kas kāvies bij pie spāņiem, Vairs negrib mirt..
2.Norāda uz to (vieta, priekšmetu), kam klāt vai kam tuvāk kas virzās, tiek virzīts.
PiemēriPiebraukt pie ezera.
- Piebraukt pie ezera.
- Pieiet pie loga.
- Pieplakt pie zemes.
- Pie kājām nokrīt lapa.
- Kad raķetes jau bija nolaidušās tuvu pie zemes, tās nomainīja trīs jaunas.
- Murukakta pļavā Kraupēnu ļaudis vakarā bija salasījušies pie kopīgā ugunskura.
- «Tu pārcel zveņģeli vienu robu tuvāk pie malas,» Osis pamācīja.
2.1.Norāda uz to, ko sasniedz, iegūst.
PiemēriNonākt pie secinājuma.
- Nonākt pie secinājuma.
- Tikt pie pārticības.
- Man.. ļoti gribējās tikt pie savas mājiņas.
- Upīšu Mārtiņš nenocietās nepastāstījis, kā vecais Brīviņš tika pie.. slimības.
- No pieredzes esmu nācis pie slēdziena, ka tikai retais no mums zina ko sīkāk par Andoras republiku.
2.2.Norāda uz to (vietu, priekšmetu), kam (ko) piestiprina, piesaista, arī kam (kas) piesaistās, ir piesaistīts.
PiemēriPienaglot dēļus pie sijām.
- Pienaglot dēļus pie sijām.
- Pielikt aizkarus pie loga.
- Tomsons.. uzkāra pie sienām divus melnus dēlīšus ar dziesmu numuriem.
- Piesien mani pie zilā viļņa, pie pelēkā akmens kaut, vienalga - es aizlidošu, kā bulta šauts!
2.3.Norāda uz cilvēku, arī dzīvnieku, ko apmeklē, kam tuvojas.
PiemēriBraukt pie brāļa ciemos.
- Braukt pie brāļa ciemos.
- Saukt pie tiesas.
- Pie tēva viņi [vīri].. atnāk uz runāšanu.
- «Nepūt nu!» Laivinieks sacīja. «Katram gribas nokļūt pie laba kapteiņa.»
- Vai, atstumjot puisi, viņa to nedzen pie Mares..?
- ..Sarkaļu mamma dusmīgi pamāja ar zodu uz Mirdzas pusi. «..Mirdza, vai iesi pie govīm, ko slaisties apkārt!» viņa uzsauca.
3.Norāda uz to (parasti vielu), kam (ko) pievieno.
PiemēriBērt sāli pie zupas.
- Bērt sāli pie zupas.
- Piegriezt dilles pie salātiem.
3.1.Norāda uz to (parasti pārtikas produktu), kam (ko) izmanto (par piedevu, papildinājumu).
PiemēriĒst maizi pie zupas.
- Ēst maizi pie zupas.
- Dzert kafiju pie kūkas.
- Pie vakariņām dzēra parasto divu konjaku vietā trijus..
- «..siļķe der pie visa... pie ūdens... pie vīna... pie šņabja..»
3.2.Norāda uz to, kam (kas) tiek, piemēram, dots klāt, lai tas palielinātos, pavairotos u. tml.
Piemēri«Brīnos, kāpēc daba pie tava [straujā] rakstura tev nav devusi līdzi spārnus vai četras kājas?»
- «Brīnos, kāpēc daba pie tava [straujā] rakstura tev nav devusi līdzi spārnus vai četras kājas?»
- ..valsts piemaksā no budžeta līdzekļiem pie lopu un piena iepirkuma cenām.
4.Norāda uz personu, kuras tuvumā (kāds) uzturas, dzīvo, būdams ar to noteiktās attiecībās.
PiemēriDzīvot pie vecākiem.
- Dzīvot pie vecākiem.
- Apmesties pie krustmātes.
- Uzaugt pie radiniekiem.
- Pāris gadu pie Trīnes turējās arī Ieviņa, tad viņa aizgāja citu meitu pulkā.
- Ķiploka dienas pie Asaras sāniem nebija saldas. Viņš bez lielām ierunām centās izpildīt sievas rīkojumus..
4.1.Norāda uz personu, ar kuru (kāds) stājas noteiktās (parasti darba) attiecībās.
Piemēri..viņš Rūjienas pusē uz pāris mēnešiem kļuva pie kāda pakūtra jaunekļa par mājskolotāju, nopelnīdams trīsdesmit piecus rubļus.
- ..viņš Rūjienas pusē uz pāris mēnešiem kļuva pie kāda pakūtra jaunekļa par mājskolotāju, nopelnīdams trīsdesmit piecus rubļus.
- Dažai [meitai] tēvs uztaisījis savu mājeli stacijas miestelī, tā dzīvoja tur, pie saimnieka pļaut gāja tikai uz pūravietām..
- Tad viņš kopā ar Kristīni bija apmeklējis muižas skolu, pa vasarām strādājis pie dārznieka un beigās kļuvis par staļļa puisi.
5.Norāda uz darbību, norisi, kuras veikšanā (kāds) iesaistās, piedalās, (kādu) iesaista.
PiemēriĶerties pie darba.
- Ķerties pie darba.
- Ieva.. gāja ziemu un vasaru pie lauku darba..
- Krists [leitnants] nolēma būt klāt pie ēdiena un degvīna izdales.
- Pie dziedāšanas Švauksts bij allaž pirmais iesācējs un tad rāva visā spēkā.
5.1.sar. Norāda uz apstākļiem, kādos noris darbība, pastāv kāda parādība.
PiemēriIlgas kabinetā,.. kā jau pie sieviešu valdīšanas, visur samanāma spodrība un kārtība..
- Ilgas kabinetā,.. kā jau pie sieviešu valdīšanas, visur samanāma spodrība un kārtība..
6.Norāda uz to (priekšmetu), ar ko (kāds) darbojas, ir saistīts.
PiemēriTad mēs ķērāmies pie zivīm. Plauži bija kā jau plauži: asakaini gan, bet ļoti garšīgi.
- Tad mēs ķērāmies pie zivīm. Plauži bija kā jau plauži: asakaini gan, bet ļoti garšīgi.
- Sešas nedēļas Martai par to bija stingri jānokalpo gan pie siena, gan labības un kartupeļiem, tāpat visās mēslu vešanās un kulšanās.
6.1.Norāda uz to, ar ko ir saistīts kāds stāvoklis.
Piemēri..viņam tā sasāpēja mugura, ka pie pusdienām sēdēja pavisam līks.
- ..viņam tā sasāpēja mugura, ka pie pusdienām sēdēja pavisam līks.
- Šad un tad, it īpaši pie degvīna glāzītes, Tenis joprojām sapņoja, ka tēlos Hamletu, Uldi un Edgaru..
6.2.Norāda uz to, ar kura audzināšanu, kopšanu (kāds) nodarbojas.
PiemēriBūt pie bērna par aukli.
- Būt pie bērna par aukli.
- Pie lopiem viņa vietā Ošu Tāle, gana no tās gan vēl nebij..
- «Tad nāc uz muižu pie zirgiem. Punktā par strādnieci,» Jānis papildināja.
7.Norāda uz to, kuru satvet vai ar kuru (ko) satver, kuram (kas) pieskaras.
PiemēriPieķerties pie žoga.
- Pieķerties pie žoga.
- Turēties pie margām.
- ..gājējs gāja drošiem, pašapzinīgiem soļiem un tumsā nesa pie rokas mazu uguntiņu..
- Puisēnu, mazāko, paņēmis klēpī, meiteni pie rokas, tēvs iegāja saimniekistabiņā.
- «Mēs tevi pie valga neturam...»
8.Norāda uz grupu, kopumu, kurā (kas) ietilpst, ar kuru (kas) ir saistīts.
PiemēriDevona jūrās un upēs dzīvoja jau samērā labi attīstīti lieli organismi - zivis, kas pieder pie pirmajiem mugurkaulnieku pārstāvjiem uz zemes.
- Devona jūrās un upēs dzīvoja jau samērā labi attīstīti lieli organismi - zivis, kas pieder pie pirmajiem mugurkaulnieku pārstāvjiem uz zemes.
- «..ja cilvēkam jau pāri četriem desmitiem kā man, tad viņu gan vairs nevarēs pieskaitīt pie jaunatnes.»
8.1.Norāda uz teritoriju, kurā (kas) ietilpst, ar kuru (kas) ir saistīts.
Piemēri..[baznīca] bija celta 1644. gadā, vēl tais laikos, kad Roņu sala piederēja pie Kurzemes.
- ..[baznīca] bija celta 1644. gadā, vēl tais laikos, kad Roņu sala piederēja pie Kurzemes.
8.2.Norāda uz nepilnu (kā) skaitu, daudzumu.
PiemēriSals pie divdesmit grādiem.
- Sals pie divdesmit grādiem.
- Bija tuvu pie desmit zem nulles, īsts ātrslidotāju laiks..
9.parasti savienojumā ar verbiem «pierast», «pieradināt» u. tml. Norāda uz to, ko (kāds) iepazīst, kam (kāds) pielāgojas.
PiemēriZēns pieradis pie jaunajiem klases biedriem.
- Zēns pieradis pie jaunajiem klases biedriem.
- Cilvēki ātri iedzīvojas, pierod pie visa jaunā.
- Darba būs daudz, ai, cik daudz, bet pie tā viņa bija pieradusi un pieradinājusi arī bērnus.
10.Norāda uz psihisku vai fizioloģisku stāvokli, kurā (kāds) atrodas, nonāk.
PiemēriBūt pie pilnas apziņas.
- Būt pie pilnas apziņas.
- Tikt pie skaidrības.
- ..kad Bambāns, acis mirkšķinādams, nāk pie sajēgas, viņš redz pavisam tuvu galda kāju un tīri izmazgātu grīdu..
11.Norāda uz, parasti nesasniegtu, laikposmu, laika momentu.
PiemēriTuvu pie Jaungada uznāca liels sals.
- Tuvu pie Jaungada uznāca liels sals.
- Anna ar Lienu.. pie paša vakara vēl bij aizskrējušas baznīcu pušķot.
11.1.savienojumā ar atkārtotu vienas un tās pašas saknes lietv.; pareti Norāda uz laikposmu nepārtrauktu secību. Pēc [2] (1).
Piemēri..rīt vajadzēs atkal liekties darbā, rīt un parīt.. dienu pie dienas...
- ..rīt vajadzēs atkal liekties darbā, rīt un parīt.. dienu pie dienas...
12.novec. Norāda uz to, uz ko ir vērsta kāda intelektuāla darbība. Par (2).
PiemēriPa to starpu biežāk sāka rādīties Vīteļos Paistalu Jānis,.. domādams pie Mares.
- Pa to starpu biežāk sāka rādīties Vīteļos Paistalu Jānis,.. domādams pie Mares.
12.1.Norāda uz cilvēku, kam ir raksturīgas (psihes, rakstura, personības) īpašības.
PiemēriKas pie viņas peļams, tad tā ir nepārvaramā ietiepība, pret kuru ne tēvs, ne māte ko spēj un grib darīt.
- Kas pie viņas peļams, tad tā ir nepārvaramā ietiepība, pret kuru ne tēvs, ne māte ko spēj un grib darīt.
- Naigas rokas, gaviles sirdīs: nezinu, vai pie visiem. Bet pie Vanagu Andra gan laikam tā bij.
Avoti: 6-2. sējums