Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
rezonēt1
rezonēt parasti 3. pers., -e, pag. -ēja; intrans.
1.fiz. Svārstīties rezonanses iedarbībā.
PiemēriSkaņas rezonē telpā.
2.reti Kļūt tādam, kas atsaucas, reaģē (parasti uz kādu notikumu).
Piemēri..Rēzeknē un Ludzā sākušās keramikas dienas. Šoreiz tām rezonē arī Daugavpils.
Avoti: 6-2. sējums