rezonēt2
rezonēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; intrans.
Prātot, spriedelēt nenozīmīgi, bez satura.
PiemēriDomāšanas traucējumi vieglākos gadījumos var izpausties nevis saraustītā domāšanā, bet tieksmē rezonēt: slimnieki bieži spriedelē par banāliem, īstenībā nenozīmīgiem jautājumiem.
Avoti: 6-2. sējums