nesmukums
nesmukums -a, v.; parasti vsk.; sar.
1.Neglītums.
PiemēriPuisīt, tavu nesmukumu, Gar lūpiņu bārda auga!
- Puisīt, tavu nesmukumu, Gar lūpiņu bārda auga!
2.Nepatīkams notikums, nepatīkama situācija, neiedzēra, lielījās un dziedāja.
PiemēriTaču Garais Ādams neatcerējās, ka šīs jautrības būtu beigušās ar kādu nesmukumu. Vienmēr vīri klusi atkal izklīda..
- Taču Garais Ādams neatcerējās, ka šīs jautrības būtu beigušās ar kādu nesmukumu. Vienmēr vīri klusi atkal izklīda..
- Sešgadīgā Andra rādās liela draiskule. Lūkodama noķert slinku mušu, vienā mirklī saplēš trīs glāzītes, kas palienētas no kaimiņienes. Nu ir nesmukums!
3.Negods.
PiemēriNesmukums, kas Brīviņu dēlam atgadījies ar pusgraudnieka meitu, nemeta ne mazāko ēnu uz gruntnieka dzimtu.
- Nesmukums, kas Brīviņu dēlam atgadījies ar pusgraudnieka meitu, nemeta ne mazāko ēnu uz gruntnieka dzimtu.
- ..ar precētu vīru ielaisties, tur jau nesmukuma pietiek.
Avoti: 5. sējums