kumoss
kumoss -a, v.
1.Gabals (kā ēdama), kuru vai nokost ar vienu kodienu vai ieņemt mutē vienā reizē.
PiemēriDesas kumoss.
- Desas kumoss.
- Apēst kumosu maizes.
- Ēst lieliem kumosiem.
- Norit kumosu.
- Ēst kumosu pēc kumosa.
- Dāvīds ēda daudz un katru kumosu cēla pie mutes gausi, kā pildīdams nozīmīgu rituālu.
- Ēd kumosu mazāk, nekā gribas; strādā stundu vairāk, nekā gribas, un redzi - tu dzīvosi ilgi virs zemes.
- ..vajagot ar viltu mēģināt [slimajam gulbim] kādu ūdens malku un kumosu barības iemānīt.
- pārn. Dienu no dienas, kumosu pēc kumosa kož ekskavators. Pārieta liekņa, šķelts pacēlums, aiz kura sākas nolaida uz upi.
- Rūgts kumoss kāpa viņam kaklā un žņaudza elpu ciet.
Stabili vārdu savienojumi(Iz)raut (otram) kumosu no mutes (laukā).
- (Iz)raut (otram) kumosu no mutes (laukā) idioma — (Censties) gūt kādu labumu uz cita rēķina. (Censties) atņemt ko citam.
- Kumoss (arī ēdiens) iespriežas (arī iespiežas, iesprūst) kaklā (arī rīklē) — Saka, ja pēkšņi nevar vairs ieēst, norīt (aiz pārdzīvojuma).
- Rūgts kumoss (arī rūgtums, kamols) (kāpj, arī metas) kaklā — Saka, ja rodas spiediena sajūta kaklā (aiz pārdzīvojuma, arī aiz pretīguma).
- Skaitīt kumosus idioma — Nenovīdīgi ievērot, uzmanīt, cik daudz (kāds) apēd.
1.1.Neliels gabals (kā ēdama).
PiemēriNolauzt kumosu maizes.
- Nolauzt kumosu maizes.
- Tas [kalps] pat galvu nepacēla, saimniekam pienākot, ar naža galā uzdurtu maizes kumosu šņākdams slaucīja bļodu.
- Pielikusi šķīvi ar kartupeļiem, viņa aplēja tos ar mērci, kurā peldēja mazi saceptas gaļas kumosi un brūnganas sīpolu ripiņas..
- Apkārt laidelējas kaijas, kāri ieķērkdamās, kad arī viņām tiek pasviests kumoss.
- pārn. Svētkos tieši viņiem [kučieriem] visvairāk atkrita kumosi no kungu mielasta galda. Šie kumosi saindēja un sagandēja kučieru sirdis tin prātus.
- pārn. «Ja cenšos no dzīves izraut lielāku kumosu, iekārtoties labāk, būt viens no pirmajiem, vai tur ir kas ļauns?» - «Nē.. Tikai tas nedrīkst kļūt par pašmērķi un galveno.»
- Harijs ēd. Viņš atzīstas, ka braucot esot izsalcis.. Bet es aiz satraukuma un prieka nevaru norīt gandrīz ne kumosa.
- Pēters gan apgalvoja, ka ūdens tuvumā un uz ūdens negriboties ēst; šis, piemēram, vasaru esot nosēdējis veselu dienu uz ezera bez kumosa maizes..
Stabili vārdu savienojumiBez kumosa (maizes, pārtikas).
- Bez kumosa (maizes, pārtikas) — Pilnīgi bez maizes, pārtikas.
- Līdz pēdējam kumosam — Pilnīgi visu ēdienu, pārtiku.
- Ne kumosa, arī nevienu kumosu — Nemaz ēdiena, pārtikas.
1.2.parasti vsk.; pārn. Ēdiens.
PiemēriApkūpini [zivis] uz zāģu skaidu sūrajiem dūmiem, un kas par kumosu!
- Apkūpini [zivis] uz zāģu skaidu sūrajiem dūmiem, un kas par kumosu!
- Cik viņi labi satika! Vai tur Matvejam bija šņapsts [degvīns], vai labāks kumoss, nekā ne dzēra, ne ēda bez Andra tēva.
1.3.parasti vsk.; pārn. Pārtika, iztikas līdzekļi.
PiemēriVai tad viņš pa visu garo, sviedru pilno mūžu nebija varējis sev sapelnīt kumosu vecuma dienām?
- Vai tad viņš pa visu garo, sviedru pilno mūžu nebija varējis sev sapelnīt kumosu vecuma dienām?
Stabili vārdu savienojumiAtdot pēdējo maizes kumosu, arī atraut sev (pēdējo) kumosu (no mutes).
- Atdot pēdējo maizes kumosu, arī atraut sev (pēdējo) kumosu (no mutes) idioma — sar. Atdot kādam to, kas ļoti nepieciešams pašam.
- Atņemt (arī atraut sar.) pēdējo (maizes) kumosu idioma — Panākt, ka (kāds) zaudē iztikas līdzekļus.
- Bada kumoss idioma — Trūcīga barība, iztika.
- Dzeguzes kumoss idioma — Neliels uzkožamais no rīta, arī ēdēja atstāts kumoss uz šķīvja.
- Kārs kumoss idioma — 1. Sevišķs gardums.2.sar. Kas ir ļoti pievilcīgs, vilinošs, arī pavedinošs.
- Maizes kumoss idioma — Iztika, pārtika (parasti pieticīga).
- Rūgts kumoss idioma — Nepatīkams, arī aizvainojošs, pazemojošs pārdzīvojums, notikums.
- Trekns kumoss idioma — 1. Sevišķi gards, arī sātīgs, bagātīgs ēdiens.2.sar. Kas ir ļoti izdevīgs, arī pievilcīgs, vilinošs.
Avoti: 4. sējums