Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
krāsoties
krāsoties -ojos, -ojies, -ojas, pag. -ojos; refl.
1.parasti 3. pers. Mainīt vai iegūt krāsu (2) kādā norisē.
PiemēriNobriedušie augļi krāsojas sārti.
  • Nobriedušie augļi krāsojas sārti.
  • Zāle rudenī krāsojas dzeltena.
  • Kad pienāca oktobris.., nokalta doņi un dzelteni krāsojās meldru lauki..
  • Cilvēkam ar šņabi galvā sāka krāsoties deguns, ar katru dienu vairāk un vairāk tas kļuva sarkans, līdz pārvērtās koši lillā krāsā.
  • Nolaižas vakars. Un klajums krāsojas zils, Iedegas zvaigznes.
1.1.Tikt krāsotam.
PiemēriDzijas krāsojas.
  • Dzijas krāsojas.
2.parasti 3. pers. Parādīties, būt redzamam (par ko krāsainu).
PiemēriAustrumos krāsojās rīta blāzma. Tās iesārtajā gaismā Noras.. seja šķita pelēkāka par izbalējušu buru.
  • Austrumos krāsojās rīta blāzma. Tās iesārtajā gaismā Noras.. seja šķita pelēkāka par izbalējušu buru.
3.Izdaiļot savu seju vai tās daļas ar kosmētikas līdzekļiem, kas satur krāsvielas. Lietot kosmētikas līdzekļus, kas satur krāsvielas.
PiemēriKrāsoties pie spoguļa.
  • Krāsoties pie spoguļa.
  • ..Inga sākusi krāsoties un pārmērīgi «smalki iznesties»..
  • «Es vienmēr visu nokavēju. Vēlu iemācījos krāsoties, veidot frizūru, ģērbties...»
  • Nu tavā dzīvē septiņpadsmit gadu, Tu krāsojies un smēķē cigareti, Nav tavu kuplo, pīnēs vīto matu..
Avoti: 4. sējums