atstāstīt
atstāstīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Izklāstīt saviem vārdiem (kāda teksta, runas saturu).
PiemēriAtstāstīt sarunu.
- Atstāstīt sarunu.
- Atstāstīt izlasītās grāmatas saturu.
- Katru viņa vārdu klātesošie uztvēra ar lielu uzmanību, lai vēlāk varētu atstāstīt saviem biedriem, ko teicis Vladimirs Iļjičs.
- Uz ielas dzirdēto šinī brīdī atstāstīt bija neiespējami.
1.1.Vārdos attēlot (kādu notikumu, atgadījumu u. tml.).
PiemēriUn viņa gari un plaši atstāstīja izdzīšanas nakti [bēgļu gaitās]..
- Un viņa gari un plaši atstāstīja izdzīšanas nakti [bēgļu gaitās]..
- ...pārnācis no skolas, [zēns] pie pusdienu galda.. atstāstīja jaunākos notikumus.
- Māte atkal prasa, kā miris tēvs, es atkal visu sīki jo sīki atstāstu...
Avoti: 1. sējums