pieļāvums
pieļāvums -a, v.
1.Doma, ideja, spriedums par kā iespējamu, varbūtēju pastāvēšanu (kādos apstākļos).
PiemēriKas viņai zināms par otra cilvēka pasauli? Tikai noģiedas, tikai pieļāvumi, tikai atskārsme..
2.Atzinums, saskaņā ar kuru kas var, arī drīkst būt, norisināties un kas neizraisa ko nevēlamu (parasti noteiktos apstākļos).
PiemēriMērījumu kļūdas pieļāvīgums.
3.parasti vsk.; val. Gramatikas kategorija, kas izsaka darbības, stāvokļa īstenojumu, norādot uz iemeslu, cēloni, kura dēļ šāds īstenojums varētu nebūt.
PiemēriPieļāvuma apstākļa palīgteikums.
Avoti: 6-2. sējums