glāze
glāze -es, dsk. ģen. -žu, s.
1.Neliels (parasti cilindrveida) stikla vai cita, parasti caurspīdīga, materiāla trauks bez osas, no kura dzer.
PiemēriVīna glāze.
1.1.Šāds trauks kopā ar tā saturu.
Piemēri«Jūs esat lielisks runātājs, biedri Saleniek,» pasniegdams ūdens glāzi, teica Ozols.
1.2.Šāda trauka saturs.
Piemēri«Apsēdies, izdzer glāzi piena,» krustmāte aicina.
1.3.Šādā traukā ietilpstošais šķidruma daudzums. Attiecīgais tilpuma mērs.
PiemēriSaputotām olām pievienot glāzi piena.
2.novec. Stikls.
Piemēri..zilās glāžu sienās [pilī] vēl klusi un slepeni spoguļojās lielās zelta lampas..
Stabili vārdu savienojumiPalielināmā (arī (pa)vairojamā) glāze.
Stabili vārdu savienojumi(Pa)sēdēt pie glāzes (biežāk pie glāzītes). Glāzē (arī glāzītē) noslīkt.
Avoti: 3. sējums